T69 乌鲁木齐

Vilciens T69 Pekina-Urumči (Wulumuqi) no Pekinas Rietumu dzelzceļa stacijas atiet 6.39 vakarā un nonāk galā aiznākamās dienas rītā? Man šoreiz vilcienā braucamas vien piecarpus stundas līdz Aņjaņai (安阳, Anyang), bet brauciens vienlaicīgi gan atsauc atmiņā ceļojumu uz Šiņdžaņu pirms diviem gadiem, gan piedāvā ko jaunu.
Neskatoties uz straujo avio industrijas attīstību, vilcieni vēl joprojām ir galvenais tālo ceļojumu transportlīdzeklis Ķīnā. Tikko valsts svētku laikā avīzes ziņoja, ka uzstādīts kārtējais rekords un vienas dienas laikā valsts vilcienu sistēmā pārvadāti vairāk kā seši miljoni cilvēku. Provinču lielās pilsētas savieno blīvs dzelzceļu tīkls un vilcieniem arī nākotnē ir paredzēta nozīmīga vieta transporta infrastruktūrā. Pirms diviem gadiem atklātais vilciena posms uz Tibetas autonomā apgabala galvaspilsētu Lhasu ir moderno tehnoloģiju brīnums, jo tas ne tikai uzbūvēts virs mūžīgā sasaluma aktīvā slāņa, bet to projektējot ierēķināta arī globālās sasilšanas ietekme uz šo dzelzceļu nākotnē. Valdība nebeidz slavēt jaunās uzņēmējdarbības iespējas, ko nodrošina vilciens, bet nelabvēļi melš, ka varbūt ieguldīts pārāk daudz naudas projektā, kura galvenais mērķis ir nodrošināt ātru armijas nogādi Lhasā sacelšanās gadījumā un atvieglot haņu ieceļošanu TAA. Ej nu zin', bet viens ir skaidrs-- vilcieni šeit ir nozīmīgi.
Starp pāris Austrumu krasta bagātajām pilsētām kursē ātrie CRH, kuri var sasniegt pāri par 300 km/h, bet lielākā daļa ceļojumu ir daudz lētākajos un daudzkārt lēnākajos dīzeļvilcienos un šur tur arī elektrovilcienos.
Ķīnas pašreizējā vilcienu sistēma lielā mērā atgādina Krievijas vilcienus, pirmkārt jau tāpēc, ka abās valstīs katrā vilciena vagonā ir elektrisks samovars. Tēja un ātrās nūdeļu zupas ir standarta "paika" gan šeit, gan Krievijā, tāpēc karstais ūdens ļoti noder, un "firmīgie" vilcieni Krievijā nodrošina pasažieriem "stakanus" un metāla turētājus karstas tējas baudīšanai. Vēl iedod arī alumīnija karotīti, ko es ceļā no Maskavas un Pekinu pirms diviem gadiem pazaudēju, par ko dabūju maksāt 30 rubļu zaudējumu naudu. Tāpat kā Krievijā šeit vilcienos parasti ir arī restorāna vagons, bet, piestājot stacijā, uz perona nopērkams šis un tas ēdams.
Krievijā šī piestāšana ir piedzīvojums pati par sevi. Ceļā uz Baikāla pusi jau pie Permas braucēji sāka stāstīt par to, kā pie Baikāla varēs nopirkt žāvētu un kaltētus amuļus, kas esot īpaša delikatese. Atšķirībā no citām mazākām un lielākām Sibīrijas un Tālo austrumu pieturām, kur babuškas pārdeva visu no olām līdz desām un karstiem vārītiem kartupeļiem ar dīllītēm, pie Baikāla tiklīdz tika izlaisti izkāpjošie pasažieri pavadoņi aizvēra durvis un pat fiziski atvairīja amuļu pārdevējas. Laikam jau nelaba pieredze ar caureju saķērušiem pasažieriem pārliecinājusi pavadoņus turēt šaubīgās zivis cik tālu vien iespējams no vilciena. Salīdzinājumā ar Krievijas dzīvīgo un dažādo perona tirdzniecību Ķīnas staciju piedāvājums ir pārregulēts un garlaicīgs. Visur no vienādiem ratiņiem nopērkams tās pašas firmas sarkanās liellopu gaļas nūdeles un žāvētie sojas pupu produkti, kā arī tas pats Tsingtao alus.
Tālo distanču vilcienos Ķīnā parasti iekārtotas četras klases. Mīksto gultu kajītes, kur kopā dzīvo četri ceļotāji. Šiem smalkajiem viesiem nodrošināti tādas ērtības kā mežģīņu galdautiņi un spoguļi. Cietajās gultās gulētājus trijos stāvos vienu no otra atšķir vien sieniņa, un nav arī durvju, kas atdalītu no gaiteņa. Toties ir dzīvīga vagona kopdzīve un naktī skaļa krākšana.
Tuvākiem pārbraucieniem piemērotas ir mīkstās un cietās sēdvietas, kas viena no otra atšķiras tieši ar sēžamvietas cietības pakāpi. Šī ir pirmā reize man Ķīnā braucot ar sēdvietas biļeti. Pašlaik esmu nosēdējis "mīkstajā" krēslā vien trīs stundas un jau tagad esmu gatavs celties un izkāpt. Varētu jau piecelties un pastaigāt, bet papildus sēdvietām pārdod arī stāvvietu biļetes un bez sēdošajiem vagonā ir vismaz 30 stāvoši cilvēki ar mantām. Un ik pa mirklim pa šauro eju starp krēsliem laužas kundzītes ar ratiņiem, no kuriem var nopirkt krustvārdu mīklas, uiguru suvenīrus (jāatceras, ka vilciens ir ceļā uz Cenrālāziju), alu, cīsiņus un limonādi. Protams, es nevaru sūdzēties, jo es varēšu izkāpt pēc stundas, bet daži no stāvošajiem būs vilcienā līdz Urumči, un tad iespējams vēl arī tālāk līdz pat Kašgarai vai Ili Kazahstānas pierobežā.