Kopmītnes

Iela gar kopmītnēm.

Kopmītnes. Mana virtuve ir tieši zem apaļā uzraksta Tautību universitāte.

Skats no loga.

Vēlēšanas, iešana latviešos, zobārsts, un atgriešanās amerikāņos

Balsošana sestdienas vēlēšanas bija patīkama atgriešanās vēstniecībā Pekinā, kur jau bez pazīstamām sejām iepazinos ar jauno vēstniecības referentu. Prieks redzēt, ka pārstāvniecība pēc iepriekšējo gadu krasās apgriešanas šeit atkal sāk palielināties.

Vēlēšanu vakarā biju draugos izsludinājis tikšanos latviešiem, un lai gan pieteikušās bija vien divas meitenes, man par pārsteigumu aptuveni pusstundu pirms norunātā laika atskanēja telefona zvans un puisis vārdā Jānis vaicāja, kad būšu klāt, jo esot sanākušu jau par 10 cilvēku.

Vakars izvērsās labu labais ar vakariņām pie garā galda, kam sekoja klubu un bāru izpēte, kura dažiem beidzās tikai ap pieciem nākamajā rītā. Sanākušie letiņi bija Pekinā dzīvojošo ārzemnieku profilam atbilstoša: jauni un uzņēmīgi cilvēki. Lielākā daļa studentu, kas ir šeit vai nu apmaiņas programmās, vai arī mācās valodu. Klāt bija arī kopš neatkarības atjaunošanas pirmā latviešu valodas skolotāja, kas Ārzemju valodu universitātē pasniedz latviešu valodu. Bez tam, izrādījās, ka vismaz ar vienu puisi mums bija bijusi viena un tā pati audzinātāja skolas laikā.

Svētdienas rītā izdarīju pirmo no tiesas drosmīgo lieto, kopš esmu šeit ieradies—aizgāju pie zobārsta. Īstenībā gan ne pie zobārsta, bet higiēnista, no kā man parasti nav bail, bet šoreiz nācās pārvarēt diezgan lielu nedrošību. Esmu iemācījies uzticēties lielākajai daļai šejienes pakalpojumu un lietu, lai arī bieži mani nepamet sajūta, ka šis un tas ir pavirši un nekvalitatīvi izdarīts. Dažreiz šī sajūta ir pamatota, bet bieži vainīga ir vien manis paša nemācēšana precīzi pajautāt un izskaidrot, ko vēlos. Veselības lietās šī nedrošības sajūta ir īpaši izteikta. Pat Mazsalacas slimnīcā, kur māsiņas un dakteres pazīstamas jau no zīdaiņa pošu laikiem, ir diezgan sarežģīti saprast, kas īsti notiek. Pāris reizes, kad esmu bijis pie zobārstiem un ārstiem, runājot angļu un dāņu valodās, tas bija patīkami, bet nedrošības un nepārliecinātības sajūta ir vēl lielāka kā runājot latviski.

Tā nu nolēmu, ka jau gadu neesmu bijis pie higiēnista, un šī ir brīnišķīga iespēja iemēģināt veiksmi un patikšanu iešanā pie ārstiem šeit. Pie higiēnista taču nekas slikts nevar notikt. Un tā arī bija. Vizīte bija ļoti patīkama un vienkārša, bez jebkādiem starpgadījumiem, atskaitot manu nespēju pareizi aizpildīt pieteikšanās anketu. Bija arī kultūras nianses. Ir jau pierasts, ka pieņemtais pieklājīgais attālums gan starp pazīstamiem gan svešiem šeit ir daudz mazāks kā Eiropā un Amerikā, bet nedaudz pārsteidza, cik tuvu zobārsts pielieca savu galvu tā, ka viņa zods gandrīz skāra manu pieri.

Bet svētdienas vakaru nobeidzu jau pavisam citā situācijā un noskaņā. Vitmena koledžas starptautisko studentu uzņemšanas koordinators šonedēļ Pekinā beidza gandrīz mēnesi garu studentu piesaistes braucienu, apbraukājot vidusskolas visā Āzijā sākot ar Seulu un beidzot ar Džakartu. Pirms došanās atpakaļ uz Valu pirmdienas rītā, mēs kopā ar otru pašlaik šeit dzīvojošu Vitmena absolventu svētdienas vakarā noorganizējām tikšanos mazā tibetiešu restorāniņā. Trīs stundas pagāja nemanot, jo, neskatoties uz neierasto ēdienu un iekārtojumu, biju nokļuvis atpakaļ Vitmena pasaulē ar sarunām par Ķīnas vēsturi, diskriminācijas novēršanu izglītībā un jo īpaši uzņemšanas procesā, un Kanta filozofiju.

Vienas nedēļas nogales laikā pārvietošanās starp tik dažādām kultūrām ir nogurdinājusi, tāpēc tagad jāiet pie miera, lai spētu piecelties uz pirmo lekciju rīt no rīta: Marksisms –Ļeņinisms un Mao Zeduna ideoloģija.

Atpakaļ Pekinā

Pēc garā un negaidītā lidojuma no Helsinkiem, kur nonācu tāpēc, ka lidojums Rīga-Taškenta kavējās ASV Austrumkrasta nelāgo laikapstākļu dēļ, Pekina izskatījās uz matu kādu to atstāju pirms gada. Pilsētu ieraudzīju labi ja minūti pirms lidmašīnas ratu pieskaršanās zemei, jo to klāja bieza brūna migla. Negaidīti lidmašīnu sagaidīja Tatas bruņotās policijas apsardze, jo kā jau lidmašīnā atrastajā avīzē biju lasījis, Pekinas lidostā tobrīd bija paaugstināts apsardzes līmenis, lai nodrošinātos pret iespējamām nekārtībām Xiņdzjaņā notiekošās starptautiskās izstādes laikā.
Reģistrēšanās Pekinas Tautību universitātē bija vienlaicīgi gan patīkama, gan arī nedaudz biedējoša. Atskārtu, ka esmu atpakaļ vietā, kur jāstāv rindās, lai nonāktu pie darbiniekiem, kuri, lai arī ļoti cenšas, paši neko daudz nevar palīdzēt, lai arī kāds jautājums būtu jārisina. Dabūju skriet uz priekšu un atpakaļ, jo izrādās, ka nezkādu iemeslu dēļ es vēljoprojām skaitos Ārzemju valodu universitātes studentiņš un Tautību augstskola nevar mani piereģistrēt. Tagad vēl vismaz pāris dienas nevarēšu dabūt ēdamzālē un bibliotēkā izmantojamo identifikācijas karti.
Pēc tam, kad biju piereģistrējies kā ārzemju students, saņēmu apzīmogotu lapiņu ar paziņojumu, ka esmu ārzemju students un ka varu studēt etnoekoloģijas fakultātē. Nonākot fakultātē, kas atrodas eksakto zinātņu korpusa 11. stāvā, izrādījās, ka neesmu studentu sarakstā. Tad nu vilku ārā savu apzīmogotu papīrīti un droši apgalvoju, ka taisnība ir man un es esmu viņu students neskatoties uz to, ka sekretāre spēja atcerēties tikai vienu gadījumu, kad fakultātē bijis korejiešu students, un citu ārzemnieku tur neesot. Pēc telefona zvana uz starptautisko nodaļu apstiprinājās, ka man taisnība un tagad rīt jādodas atpakaļ, lai piereģistrētos kopā ar pārējiem jaunajiem doktorantiem.
Ar augstskolu var nedaudz iepazīties šeit: http://j.map.baidu.com/jOTeJ Ar A atzēmēti galvenie vārti, J ir manas kopmītnes, bet tur, kur atrodas ceļamkrāns, tagad slejas Dzīvībs un ekoloģijas fakultātes ēka.
Kopmītnēs solītā trīsistabu dzīvokļa vietā man ierādīts divistabu dzīvoklītis, kas jādala ar vēl vienu studentu. Tajā paredzēta dalīta guļamistaba un kopēja viesistaba, bet iepriekšējie iemītnieki dzīvojuši katrs savā istabā un viesistabu ar skapjiem un aizkariem viesistabu atdalījuši no koridora. Tā kā istabas biedrs ir iekārtojies guļamistabā, man pienākas viesistaba. Neesmu sajūsmā par iekārtojumu, bet pēc pamatīgas tīrīšanas dzīves vieta būs labu labā. Pašlaik gan vēl kopmītnēs nedzīvoju un tā vietā viesojos pie draugiem pilsētas austrumos, jo mācības pa īstam nesāksies vismaz līdz nākamajai nedēļai.
Vēl paspēju pagājušnedēļ vienu dienu pastrādāt mobilo telefonu testēšanas firmā. Tad arī sāku rakstīt šo ierakstu, jo todien nebija daudz darāmā, bet nebija arī pietiekami daudz brīvā laika, lai ierakstu pabeigtu. Bija patīkami atgriezties ierastajā vietā, lai gan pa ceļam apmaldījos, jo mazā metro stacija gada laikā ir kļuvusi par metro pārsēšanās staciju ar trim izejām un tai garām uzcelts sešu vai astoņu joslu virs zemes pacelts lielceļš. Šejienes pārmaiņu temps ir neaptverams!
Protams, vienas dienas darbiņš bija patīkams papildinājums kabatai, tāpat kā šodien beidzot izmaksātā stipendija. Tagad ar naudu kabatā un drošību, ka atradīsies arī vietiņa lekcijās, varu sākt gatavoties mācībām. Uz piektdienu jāsagatavo pirmais mājasdarbs ķīniešu rakstības kursam. Sestdien jāiet vēlēt, bet sestdienas vakarā ar dragiem.lv palīdzību organizēju sanākšanu šeit dzīvojošajiem latviešiem.

Pamatskolas klasesbiedrene Zane ir ieradusies Kembridžā liela piedzīvojuma un dzīves mācību meklējumos, tāpēc noteikti bija viņu jāuzaicina uz pieklājīgām uzņemšanas vakariņām :)

Miķeļdienas semestra beigas

Ar Jaunā gada sagaidīšanu esmu nonācis Miķeļdienas semestra (tā šeit sauc rudens semestri starp oktobri un janvāri) beigu fāzē: kārtoju eksāmenus un rakstu darbus, kas jānodod nakamnedēļ. Taču pie reizes izdevās arī divas reizes iesprukt upē uz airēšanu. Viens no komandas biedriem ir nopircis jaunu smalku pie galvas piemontējamu kameru, un tāpēc varu piedāvāt video on ceturtdienas pēcpusdienas airēšanas. Mani var atpazīt pēc tā, ka gandrīz nepārtraukti neesmu īsti ritmā ar pārējiem, un vēl jāpiezīmē, ka šis ir viens no labākajiem video. Pārējos iet vēl trakāk!

Belize

 
 
 
 

Nu tad taa....skaistaa, saulainaa sestdienas riitaa esmu sanneemusies ierakstiit blogaa...:)un fakts, ka vakar vakaraa atklaaju jaunu "fiichu" fotograafiju programmai, ko kris ir uzlicis uz mana datora, lloti pamudina...
vienu vaardu sakot- Beliize....
Beliizee bijaam tikai 3 dienas- tam vairaaki faktori, bet galvenie bija tie, ka tur saliidzinoshi visdaargaak no visaam Centraal Amerikas valstiim un laika apstaakli nebija muusu labaakais draugs! Lija visas triis dienas!
No Meksikas ieradaamies Beliize City veelaa peecpusdienaa un taa kaa saaka jau kreeslot noleemaam, ka labaak vienu nakti paliksim tur un nemeegginaasim doties nekur taalaak....Beliize City taa nu ir viena interesanta vieta! Un vaards interesants sheit nav lietots tajaa vislabaakajaa noziimee!:) Angliski ir teiciens DOGY...Ejot pa ielu no autoostas uz centru (ja to taa var nosaukt), lai samekleetu viesniicu, kur paarlaist nakti, pirmo reizi mani paarnneema taada maza baile! nu varbuut ne baile, bet taada nelaba sajuuta- nejutos es droshi! To jau pat gruuti aprakstiit, bet ielas netiiras, cilveeku daudz visur, pie katra maza veikalinna druviim divi- triis puishi veero dziivi, katrs treshais pretiimnaaceejs piedaavaa nopirkt vai uzpiipeet "zaali"...nu taa interesanti!Atradaam vietu, kur palikt un devaamies naudas, eediena un veikala mekleejumos...Naakoshajaa riitaa agri devaamies uz autoostu, lai dotos taalaak! Muusu galameerkkis- Hopkins, mazs zvejnieku ciemats juuras krastaa, par kuru bijaam lasiijushi, ka tajaa nedeellas nogalee tur notiks Beliizee lielaakais Garifuna cilts "settlement" dienas festivaals! (par to mazliet veelaak)
Preciiza autobusu saraksta, protams, nav...autoostaa triis benkki uz kuriem seezham un gaidam, kad piebrauks autobus, kas dosies pareizajaa virzienaa...peec pusotras stundas gaidiishanas, ierodas autobus, cilveeku daudz, visi censhas tikt iekshaa...mees, protams, arii....autobus vecs Blue Bird- amerikaannu skolas beernu autobus!Iespiezhamies autobusaa...:)Nu ttas nu bija visinteresantaakais autobusa brauciens manaa dziivee...labaa noziime!Tieshi taa kaa man likaas,ka jaabuut...logi valaa, vejsh matos, skalla regeja muuzika, paskatoties pa logiem kalnoti dzhunglli....vienkaarshi skaisti!peec 3 ar pus stundu brauciena nonaakam krustcelees, kur mums pazinno, ka shii ir muusu pietura...aaraa liist kaa ar spainniem, mees staavam cella malaa, liidz Hopikins ciematam 7 juudzes...un mees stopeejam...:)peec 10 min mums paveicas un mees tiekam nogaadaati pashaa ciemataa!:)Bildees varat redzeet, maajinnu, kuraa palikaam 2 naktis...
bet par to kaapeec Hopkins...vienu vaardu sakot, graamataa izlasiijaam, ka Hopkins 19.novembrii, katru gadu notiek lielaakais Garifuna cilts "settlement" dienas festivaals, ka shis ciems ir Garifuna kultuuras centrs u.t.t....ciems mazinnsh, viena iela, 3 kkiinieshiem piederoshi veikali, skola un bibilioteeka!:) Lietus liist, muusu hostella iipashniece, diivaina amerikaaniete, mums izstaasta, kas naakoshaa dienaa paredzeets....6 no riitavieteejie ar kanoe laivaam ieradiisies pludmalee, tad buus parade, tiks speeleetas bungas, lidonaati puukki, buus eediens u.t.t....taa nu mees diezgan satraukti un gaidu pilni dodamies pie miera, attalu bungu skannu iemidzinaati...6 no riita, veeljoprojaam liist, es piecellos, lai veerotu shovu...seezhu pludmalee, lietu un gaidu...un nekas nenotiek!:) peec 15 min gaidiishanas lietuu gaaju atpakall guleet....ap 7 paraadiijaas viena motorlaiva, kas vilka 2 kanoe, kur piedzeerushies vieteejie deva godu saviem senchiem...taa vismaz var spriest peec bildeem Kris safotograafeeja...:)Veelaak ar nekas dizh nenotika...:)
bet tas nu taa....mans ruugtums...
bet par Garifuna kultuuru maliet vairaak....taa kaa mans vecaakais braalis lloti gribeeja dzirdeet par Beliizes pirmiedziivotaajiem...
Kopumaa Beliizee lloti diivaina sajuuta...valoda, ko visi lieto ikdienaa it kaa angllu...bet gruuti saprast, ko tie vieteejie murmuree...taads kaa amerikaanu dienvidnieku, melnaadaino amerikaanu gangsteru un jamaikieshu valodas sajaukums...taa kaa Beliize bija Anglijas kolonija, tas viss saprotams.
Garifuna cikts, kas kopaa veido 11 % no Beliizes iedziivotaajiem shobriid, ir aafrikaannu un kariibu cilshu peectechi. 17 gs viduu 2 angllu vergu kuggi iekluva veetraa un tika izskaloti uz vienas no daudzajaam kariibu salaam. Tie aafrikaanu vergi, kas izdziivoja, patveeraas pie, uz salaam dziivojoshajaam kariibu ciltiim. Taa nu laika gaitaa asinis sajaucaas un izveidojaas jauna cilts- Garifunas. No salaam Garifuna cilts devaas uz Honduraam, un peec vienas no revoluucijaam 18.gs. Garifunas nonaaca Beliizes dienvidu dallaa. To tad arii 19.novembrii atziimee- Garifuna cilts ierashanos Beliizee.
Shobriid patiesiiba diezgan skarba...Beliizee ir lloti nabadziiga valts- darba cilveekiem nav, naudas liidz ar to arii nav...noziedziiba augsta, alkoholisms ari...Nekaada lielaa atshkiriiba no jebkura nabadziiga, maza ciema jebkuraa pasaules vietaa nav...cilveeki nodzeerushies, depresiivi, beerni neiet skolaa u.t.t..bet vispozitiivaaka ieziime, ko pamaniijaam, bija tas cik cilveeki draudziigi un izpaliidziigi...ikviens uz ielas apstaasies un pajautaas vai zinaam, kur ejam un kaa tur nokluut, vienkaarshi naaks klaat un aprunaasies, jautaas no kurienes esam un ko tur daraam u.t.t...
Daba arii lloti skaista- kalni, dzhunglli, apelsiinu koku lauki...un visam fonaa regejs! Taadi apmeeram iespaidi no Beliizes!
Taalaak uz Gvatemalu...

Semestra beigas

Divus mēnešus garais Miķeļdienas semestris ir beidzies. Astoņas nedēļas aizskrējušas nemanot, lai arī tagad šķiet, ka šeit būts jau gadiem. Vakar bija semestru beigu Fairbairna airēšanas sacensības, kurās mūsu Pembrukas iesācēju otrā komanda ieguva godpilno pirmspēdējo vietu. Trenneris centās neizrādīt sarūgtinājumu, bet mēs priecājāmies, ka neizgāja vēl  sliktāk. Vienīgā bilde no sacensībām pieejama šeit.

Vēl starp semestra nozīmīgākajiem notikumiem noteikti jāpiemin Neatkarības Deklarācijas svinības, kur gandrīz brīnumaini pēdējā mirklī sanāca veseli pieci latviešu studenti, un Pembrukas aspirantu vakariņu laikā ne tikai ēdam un dzērām, bet uzaicinājām arī pārējos koledžas studentus uzsaukt tostu par mazām demokrātiskām valstiņām un dižķibeļu pārvarēšanu. Bet pēc oficiālajām vakariņām mana istabā pastāvējām aplītī pie Opja dzītas dzimtenītes glāzes un nonācām pat līdz tautasdziesmu dziedāšanai, kā arī norunājām nākamajā pusgadā noorganizēt danču vakaru.

Tagad līdz janvāra pirmajai pusei itkā brīvdienas, bet īstenībā ļoti pamatīga mācīšanās. Jāuzraksta domraksts par starptautisko likumdošanu un jāsagatavojas trim eksāmeniem: pētniecības metodes, pilsētplanošana un vides ekonomika. Ko darīt netrūks, bet vispirms braucu uz mājām apskatīt Alberta un Lienes mazuli un pabūt kopā ar savējiem, bet pēc tam atpakaļ uz šejieni un pie grāmatām!