otrdiena, 2010. gada 12. oktobris

Uzņemšanas bankets


Bilde no vakardienas oficiālā banketa par godu jauno aspirantu un locekļu uzņemšanai. Bilde kopa ar vides un attistības studenti amerikānieti Betsiju un Enidu no Hong Kongas. Tā arī nesapratām, vai sēdvietu ierādīšana bija īpaši plānota, bet mums abas vakariņu stundas tā arī neaptrūkās par ko runāt. Pretim bija nosēdināti abi divi ienākošie juristi un viņiem pa vidu jurispodences loceklis (fellow), tāpēc domājams, ka kaut kādā ziņā bijām sasēdināti, domājot par katra akadēmiskajām un brīvā laika interesēm.

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

Šodienas neticamā saruna

Abos iepriekšējos ierakstos no Kembridžas pieminēju šejienes brīnišķīgās sarunas. Šodienas negaidītais temats: dzīve Pekinas Haidianas rajonā un mācības Ārzemju valodu universitātē. Sēdēju pie bibliotēkas uz soliņa saulītē un lasīju The Times redakcijas viedikli par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Ķīniešu disidentam Liu Sjaobo. Vakar līdz pat trijiem naktī tulkoju Liu pēdējo aizstāvības runu un ievietoju to ir.lv blogu sadaļā, un tāpēc Laika pozitīvo viedokli lasīju ar lielu prieku.
Pretī apsēdās pāris pusmūžā un uzreiz uzsāka sarunu. Kundze runāja ar stipru akcentu, un pavisam drīz izrādījās, ka mums ir daudz kā kopīga. Viņa pirms vairāk kā divdesmit gadiem bija mācījusies Pekinas Ārzemju valodu universitātē, bet viņas vecāku mājas ir tieši blakus manām kādreizējām mājām Pekinas Lauksaimniecības akadēmijas tuvumā. Vēl astoņdesmitajos gados studējot bulgāru valodu (!), viņa bija kopā ar visu savu kursu (kopā sešas meitenes) dzīvojušas vienā istabiņā PAVU austrumu daļā un ar lielām šausmām atcerējās saspiestību un tālo gājienu uz dušām. Varēju viņai pastāstīt, ka lai arī tagad universitātē netrūkst jaunu un glaunu mācību telpu, studenti vēljoprojām staigā ar slapjiem matiem pidžāmās pāri universitātes laukumiem prom un atpakaļ no dušām. Griezies kur gribi, visur apkārt savējiem!

Vakar biju arī uz iepazīšanās pasākumu Pembrukas airēšanas klubā. Piedalīties iespējams arī iesācēju līmenī, tāpēc varbūt mēģināšu. Jāizdomā, un jācer, ka pietiks laika.
Airēšanas apmācība

Svētdienas pēcpusdiena efeju pagalmā

otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

Ceturtā diena Kembridžā

Vakar iepazinos ar departamentu jeb fakultāti, kas bija ļoti intensīvs pāris stundu garš runājiens un nedaudz nervoziem pasniedzējiem. Aptuveni 20 Zemes ekonomikas departamenta Vides pārvaldības programmas studenti ir no visas pasaules: viens bolīvietis, trīs ķīnieši, kivijs (jaunzēlandietis), trīs vai četri amerikāņi, pāris briti, ieskaitot jaunu meiteni, kas sakās esam vietējās pašvaldības deputāte. Kopumā, programmā un arī departamentā vietējo ir varbūt aptuveni puse-- līdzīgi, kā visā universitātā aspirantu līmenī.

Šodien ir oficiālā uzņemšana (imatrikulācija) Pembrukas koledžā, un pusdienslaikā mēs visi skasti saposāmies melnajos talāros un sasēdāmies lielajai bildei. Vienīgā nelaime, ka no Latvijas nākošais kredīts mācību maksas segšanai kavējas, tādēļ pēdējo formalitāti-- vārda ierakstīšanu oficiālajā grāmatā (ar spalvaskātu!!!)-- vēl nevaru nokārtot. Bet tikko saņēmu ziņu no Izglītības un zinātnes administrācijas, ka naudai vajadzētu drīz būt ceļā, tāpēc par to daudz neuztraucos.

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

Skats no mana loga

Skats no mana loga

Esmu Kembridžā!  Pembrukas koledža ir trešā vacākā no Universitātes koledžām; tā pastāv kopš 1347. gada. Mācības Kembridžā notiek fakultātēs jeb departamentos, bet lielākā daļa sadzīves un sabiedriskās lietas organizētas saistībā ar koledžām, un katrs students un liela daļa pasniedzēju ir piesaistīti vismaz vienai no 31 koledžas.

Istaba man ierādīta Trumpingtona ielā 54, kas atrodas tieši blakus Pembrukai. Šajā google karšu attēlā ir redzamas manas mājas sarkanās ieejas durvis :-)


View Larger Map


Pirmā nedēļa šeit sastāv galvenokārt no iepazīstināšanas gan ar koledžu, gan departamentu, kas gan,  salīdzinoši ar Amerikas skolām, ir ārkārtīgi īsa-- labi, ja pāris stundas. Pārējais laiks paredzēts, lai pats visu iepazītu un noskaidrotu. Kembridžas pilsētiņas cilvēku dažādība ir ļoti pārsteidzoša-- šeit dzird ļoti daudz dažādu valodu! Arī Pembrukas studenti ir visai iespaidīgi. Divu dienu laikā man ir bijušas dziļas sarunas par Šveices politisko sistēmu un constitucionālās tiesas lomu tajā, Svētā Augustīna atklāsmēm un atzīšanos, Maoistiem Indijā, un ko vēl ne. Pat ja lekcijās ies grūti, arī tāpat sēžot aspirantu atpūtas telpā var ārkārtīgi daudz iemācīties!