Belize

 
 
 
 

Nu tad taa....skaistaa, saulainaa sestdienas riitaa esmu sanneemusies ierakstiit blogaa...:)un fakts, ka vakar vakaraa atklaaju jaunu "fiichu" fotograafiju programmai, ko kris ir uzlicis uz mana datora, lloti pamudina...
vienu vaardu sakot- Beliize....
Beliizee bijaam tikai 3 dienas- tam vairaaki faktori, bet galvenie bija tie, ka tur saliidzinoshi visdaargaak no visaam Centraal Amerikas valstiim un laika apstaakli nebija muusu labaakais draugs! Lija visas triis dienas!
No Meksikas ieradaamies Beliize City veelaa peecpusdienaa un taa kaa saaka jau kreeslot noleemaam, ka labaak vienu nakti paliksim tur un nemeegginaasim doties nekur taalaak....Beliize City taa nu ir viena interesanta vieta! Un vaards interesants sheit nav lietots tajaa vislabaakajaa noziimee!:) Angliski ir teiciens DOGY...Ejot pa ielu no autoostas uz centru (ja to taa var nosaukt), lai samekleetu viesniicu, kur paarlaist nakti, pirmo reizi mani paarnneema taada maza baile! nu varbuut ne baile, bet taada nelaba sajuuta- nejutos es droshi! To jau pat gruuti aprakstiit, bet ielas netiiras, cilveeku daudz visur, pie katra maza veikalinna druviim divi- triis puishi veero dziivi, katrs treshais pretiimnaaceejs piedaavaa nopirkt vai uzpiipeet "zaali"...nu taa interesanti!Atradaam vietu, kur palikt un devaamies naudas, eediena un veikala mekleejumos...Naakoshajaa riitaa agri devaamies uz autoostu, lai dotos taalaak! Muusu galameerkkis- Hopkins, mazs zvejnieku ciemats juuras krastaa, par kuru bijaam lasiijushi, ka tajaa nedeellas nogalee tur notiks Beliizee lielaakais Garifuna cilts "settlement" dienas festivaals! (par to mazliet veelaak)
Preciiza autobusu saraksta, protams, nav...autoostaa triis benkki uz kuriem seezham un gaidam, kad piebrauks autobus, kas dosies pareizajaa virzienaa...peec pusotras stundas gaidiishanas, ierodas autobus, cilveeku daudz, visi censhas tikt iekshaa...mees, protams, arii....autobus vecs Blue Bird- amerikaannu skolas beernu autobus!Iespiezhamies autobusaa...:)Nu ttas nu bija visinteresantaakais autobusa brauciens manaa dziivee...labaa noziime!Tieshi taa kaa man likaas,ka jaabuut...logi valaa, vejsh matos, skalla regeja muuzika, paskatoties pa logiem kalnoti dzhunglli....vienkaarshi skaisti!peec 3 ar pus stundu brauciena nonaakam krustcelees, kur mums pazinno, ka shii ir muusu pietura...aaraa liist kaa ar spainniem, mees staavam cella malaa, liidz Hopikins ciematam 7 juudzes...un mees stopeejam...:)peec 10 min mums paveicas un mees tiekam nogaadaati pashaa ciemataa!:)Bildees varat redzeet, maajinnu, kuraa palikaam 2 naktis...
bet par to kaapeec Hopkins...vienu vaardu sakot, graamataa izlasiijaam, ka Hopkins 19.novembrii, katru gadu notiek lielaakais Garifuna cilts "settlement" dienas festivaals, ka shis ciems ir Garifuna kultuuras centrs u.t.t....ciems mazinnsh, viena iela, 3 kkiinieshiem piederoshi veikali, skola un bibilioteeka!:) Lietus liist, muusu hostella iipashniece, diivaina amerikaaniete, mums izstaasta, kas naakoshaa dienaa paredzeets....6 no riitavieteejie ar kanoe laivaam ieradiisies pludmalee, tad buus parade, tiks speeleetas bungas, lidonaati puukki, buus eediens u.t.t....taa nu mees diezgan satraukti un gaidu pilni dodamies pie miera, attalu bungu skannu iemidzinaati...6 no riita, veeljoprojaam liist, es piecellos, lai veerotu shovu...seezhu pludmalee, lietu un gaidu...un nekas nenotiek!:) peec 15 min gaidiishanas lietuu gaaju atpakall guleet....ap 7 paraadiijaas viena motorlaiva, kas vilka 2 kanoe, kur piedzeerushies vieteejie deva godu saviem senchiem...taa vismaz var spriest peec bildeem Kris safotograafeeja...:)Veelaak ar nekas dizh nenotika...:)
bet tas nu taa....mans ruugtums...
bet par Garifuna kultuuru maliet vairaak....taa kaa mans vecaakais braalis lloti gribeeja dzirdeet par Beliizes pirmiedziivotaajiem...
Kopumaa Beliizee lloti diivaina sajuuta...valoda, ko visi lieto ikdienaa it kaa angllu...bet gruuti saprast, ko tie vieteejie murmuree...taads kaa amerikaanu dienvidnieku, melnaadaino amerikaanu gangsteru un jamaikieshu valodas sajaukums...taa kaa Beliize bija Anglijas kolonija, tas viss saprotams.
Garifuna cikts, kas kopaa veido 11 % no Beliizes iedziivotaajiem shobriid, ir aafrikaannu un kariibu cilshu peectechi. 17 gs viduu 2 angllu vergu kuggi iekluva veetraa un tika izskaloti uz vienas no daudzajaam kariibu salaam. Tie aafrikaanu vergi, kas izdziivoja, patveeraas pie, uz salaam dziivojoshajaam kariibu ciltiim. Taa nu laika gaitaa asinis sajaucaas un izveidojaas jauna cilts- Garifunas. No salaam Garifuna cilts devaas uz Honduraam, un peec vienas no revoluucijaam 18.gs. Garifunas nonaaca Beliizes dienvidu dallaa. To tad arii 19.novembrii atziimee- Garifuna cilts ierashanos Beliizee.
Shobriid patiesiiba diezgan skarba...Beliizee ir lloti nabadziiga valts- darba cilveekiem nav, naudas liidz ar to arii nav...noziedziiba augsta, alkoholisms ari...Nekaada lielaa atshkiriiba no jebkura nabadziiga, maza ciema jebkuraa pasaules vietaa nav...cilveeki nodzeerushies, depresiivi, beerni neiet skolaa u.t.t..bet vispozitiivaaka ieziime, ko pamaniijaam, bija tas cik cilveeki draudziigi un izpaliidziigi...ikviens uz ielas apstaasies un pajautaas vai zinaam, kur ejam un kaa tur nokluut, vienkaarshi naaks klaat un aprunaasies, jautaas no kurienes esam un ko tur daraam u.t.t...
Daba arii lloti skaista- kalni, dzhunglli, apelsiinu koku lauki...un visam fonaa regejs! Taadi apmeeram iespaidi no Beliizes!
Taalaak uz Gvatemalu...

Semestra beigas

Divus mēnešus garais Miķeļdienas semestris ir beidzies. Astoņas nedēļas aizskrējušas nemanot, lai arī tagad šķiet, ka šeit būts jau gadiem. Vakar bija semestru beigu Fairbairna airēšanas sacensības, kurās mūsu Pembrukas iesācēju otrā komanda ieguva godpilno pirmspēdējo vietu. Trenneris centās neizrādīt sarūgtinājumu, bet mēs priecājāmies, ka neizgāja vēl  sliktāk. Vienīgā bilde no sacensībām pieejama šeit.

Vēl starp semestra nozīmīgākajiem notikumiem noteikti jāpiemin Neatkarības Deklarācijas svinības, kur gandrīz brīnumaini pēdējā mirklī sanāca veseli pieci latviešu studenti, un Pembrukas aspirantu vakariņu laikā ne tikai ēdam un dzērām, bet uzaicinājām arī pārējos koledžas studentus uzsaukt tostu par mazām demokrātiskām valstiņām un dižķibeļu pārvarēšanu. Bet pēc oficiālajām vakariņām mana istabā pastāvējām aplītī pie Opja dzītas dzimtenītes glāzes un nonācām pat līdz tautasdziesmu dziedāšanai, kā arī norunājām nākamajā pusgadā noorganizēt danču vakaru.

Tagad līdz janvāra pirmajai pusei itkā brīvdienas, bet īstenībā ļoti pamatīga mācīšanās. Jāuzraksta domraksts par starptautisko likumdošanu un jāsagatavojas trim eksāmeniem: pētniecības metodes, pilsētplanošana un vides ekonomika. Ko darīt netrūks, bet vispirms braucu uz mājām apskatīt Alberta un Lienes mazuli un pabūt kopā ar savējiem, bet pēc tam atpakaļ uz šejieni un pie grāmatām!

Viva la Mexico

Nu taatad...Meksika...
nekas daudz man gan nav sakaams, jo dazhaadu iemeslu un apstaakllu sakritiibas deell Meksikaa biju tikai paaris dienas- liidz ar to neko daudz neredzeeju un nevaru to " iisto" dziivi tur taa labi aprakstiit!
Ieradaamies Kankuunaa peec gara nakts lidojuma un sagurushi...atradaam hosteli, kuraa mums bija gaisa kondicioniers (yuhoo..mazie dziives priecinni!:) )un terase uz jumta...nu lloti smuki jau!:) Kankuuna pati nekas dizhs...laba vieta, lai saaktu vai beigtu cellojumu, jo leetie lidojumi ielido Kankuunas lidostaa, bet bez taa tur nekaa cita nav! Ja, protams, nemeklee pieczvaigshnnu viesniicas, Starbucks, Burger King un visus citus amerikaanizeetos labumus...to tur ir paar paareem! Un pludmales jau ar jaukas, tirkiizils, silds uudens un baltas smiltis! taa kaa nav jau viss arii tik traki!
Kankuuna 2 dienas un taalaak uz Tulum- mazu pilseetinnu juuras krastaa, kur atrodamas pasaules vieniigaas (nu taa vinni vismaz saka) Maiju piramiidu drupas, kas celtas pashaa juuras krastaa...Lloti skaisti...Drupas, tirkiizzilaa juura, pludmale turpat drupu pakaajee, iguaanas skraida apkaart...:) nu kaut kas taads, ko nebiju ne redzeejusi, ne piedziivojusi nekad ieprieksh!
Taa kaa izlasiijaam par festivaalu, kas notiek Beliizee, mazaa ciematinna peec 2 dienaam, noleemaam, ka mums jaabrauc uz turieni un taa nu Meksikaa sanaaca buut tikai paaris dienas...tas festivaals...nu tas jau atkal naakoshais staasts

Dienvidkalifornija

nu tad taa...braalis mudinaaja rakstiit blogaa un te nu es arii rakstu...jaatvainojas par garumziimju truukumu, bet manam jaunajam Amerikaa pirktajam kleepjdatoram diemzheel veel nav uzlikta tilde...taatad buus vien jaalasa manis rakstiitais internetaa lietotajaa latvieshu valodaa!:)

meeginaashu taa iisi un paarskataami- taatad ieradaamies Los Angeles (turpmaak tekstaa LA :) )...nu nav tur nekaa dizha, nav...apskatiijaam Holivudas ziimi, pastaigaajaam pa pludmali un saeedaamies daudz kkinieshu un taizemieshu eedienus...un pa leeto pie tam!:) hahaha...Vislielaakais prieks esot LA bija satikt Ilzi..jociigi bishku bija peec 6 gadiem tomeer, bet ne tik jociigi cik biju gaidiijusi! Laikam jau cilveeks, ko esi taa pa iistam pazinis daudzus gadus paliek paziistams un savaa zinna tuvs tiekoties pat peec daudziem gadiem...cerams, ka naakoshaa tikshanaas driizaak!:)
No LA devaamies pie Krisa drauga Tonija- vinsh dziivo netaalu no Palm Springs, tuksnesii...interesanti iespaidi- tuksnesi kaa ne kaa...Palm Springsa pati kaa pilseeta diezgan garlaiciiga- paarsvaraa cilveeki peec penisjas vecuma, bet staasti par to kaa Frenks Sinatra tur dziivojis interesanti! Tur uzbraucaam ar kalnos un pstaigaajaam pa nacionaalo parku, saeedaamies burgerus un dzeeraam margaritas!:)
No Palm Springsas braucaam uz Disneyland...nu ziniet...nebiju domaajusi, ka kaadreiz dziivee tur nonaakshu un otreiz jau laikam ar nebrauktu, bet redzeet bija labi...iespaids jau nu patiesi taa kaa "laimiigaakajaa vietaa uz zemes" ...princeshu maajas, pasaku takas un dulli amerikaannu kalninni....viens ir skaidrs- neesmu es lielaakaa amerikaannu kalninnu fane...:)
Un tad nu vis beidzot San Diego...patika vislabaak no visaam vietaam...(ne tuvu tik feini kaa San Francisko, bet tomeer...:) )...laikam jau taapeec, ka mazliet Eiropas pieskannas...aara kafejniicas, skaistas pastaigas gar juuru, buru laivas liicii...:) nu jaa...patika!
un tagad jau seezhu hostelii Kankuunaa, Meksikaa...bet tas jau atkal buus cits staasts!:)

Uzņemšanas bankets

Bilde no vakardienas oficiālā banketa par godu jauno aspirantu un locekļu uzņemšanai. Bilde kopa ar vides un attistības studenti amerikānieti Betsiju un Enidu no Hong Kongas. Tā arī nesapratām, vai sēdvietu ierādīšana bija īpaši plānota, bet mums abas vakariņu stundas tā arī neaptrūkās par ko runāt. Pretim bija nosēdināti abi divi ienākošie juristi un viņiem pa vidu jurispodences loceklis (fellow), tāpēc domājams, ka kaut kādā ziņā bijām sasēdināti, domājot par katra akadēmiskajām un brīvā laika interesēm.

Šodienas neticamā saruna

Abos iepriekšējos ierakstos no Kembridžas pieminēju šejienes brīnišķīgās sarunas. Šodienas negaidītais temats: dzīve Pekinas Haidianas rajonā un mācības Ārzemju valodu universitātē. Sēdēju pie bibliotēkas uz soliņa saulītē un lasīju The Times redakcijas viedikli par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Ķīniešu disidentam Liu Sjaobo. Vakar līdz pat trijiem naktī tulkoju Liu pēdējo aizstāvības runu un ievietoju to ir.lv blogu sadaļā, un tāpēc Laika pozitīvo viedokli lasīju ar lielu prieku.
Pretī apsēdās pāris pusmūžā un uzreiz uzsāka sarunu. Kundze runāja ar stipru akcentu, un pavisam drīz izrādījās, ka mums ir daudz kā kopīga. Viņa pirms vairāk kā divdesmit gadiem bija mācījusies Pekinas Ārzemju valodu universitātē, bet viņas vecāku mājas ir tieši blakus manām kādreizējām mājām Pekinas Lauksaimniecības akadēmijas tuvumā. Vēl astoņdesmitajos gados studējot bulgāru valodu (!), viņa bija kopā ar visu savu kursu (kopā sešas meitenes) dzīvojušas vienā istabiņā PAVU austrumu daļā un ar lielām šausmām atcerējās saspiestību un tālo gājienu uz dušām. Varēju viņai pastāstīt, ka lai arī tagad universitātē netrūkst jaunu un glaunu mācību telpu, studenti vēljoprojām staigā ar slapjiem matiem pidžāmās pāri universitātes laukumiem prom un atpakaļ no dušām. Griezies kur gribi, visur apkārt savējiem!

Vakar biju arī uz iepazīšanās pasākumu Pembrukas airēšanas klubā. Piedalīties iespējams arī iesācēju līmenī, tāpēc varbūt mēģināšu. Jāizdomā, un jācer, ka pietiks laika.

Airēšanas apmācība

Svētdienas pēcpusdiena efeju pagalmā

Ceturtā diena Kembridžā

Vakar iepazinos ar departamentu jeb fakultāti, kas bija ļoti intensīvs pāris stundu garš runājiens un nedaudz nervoziem pasniedzējiem. Aptuveni 20 Zemes ekonomikas departamenta Vides pārvaldības programmas studenti ir no visas pasaules: viens bolīvietis, trīs ķīnieši, kivijs (jaunzēlandietis), trīs vai četri amerikāņi, pāris briti, ieskaitot jaunu meiteni, kas sakās esam vietējās pašvaldības deputāte. Kopumā, programmā un arī departamentā vietējo ir varbūt aptuveni puse-- līdzīgi, kā visā universitātā aspirantu līmenī.

Šodien ir oficiālā uzņemšana (imatrikulācija) Pembrukas koledžā, un pusdienslaikā mēs visi skasti saposāmies melnajos talāros un sasēdāmies lielajai bildei. Vienīgā nelaime, ka no Latvijas nākošais kredīts mācību maksas segšanai kavējas, tādēļ pēdējo formalitāti-- vārda ierakstīšanu oficiālajā grāmatā (ar spalvaskātu!!!)-- vēl nevaru nokārtot. Bet tikko saņēmu ziņu no Izglītības un zinātnes administrācijas, ka naudai vajadzētu drīz būt ceļā, tāpēc par to daudz neuztraucos.

Skats no mana loga

Skats no mana loga

Esmu Kembridžā!  Pembrukas koledža ir trešā vacākā no Universitātes koledžām; tā pastāv kopš 1347. gada. Mācības Kembridžā notiek fakultātēs jeb departamentos, bet lielākā daļa sadzīves un sabiedriskās lietas organizētas saistībā ar koledžām, un katrs students un liela daļa pasniedzēju ir piesaistīti vismaz vienai no 31 koledžas.

Istaba man ierādīta Trumpingtona ielā 54, kas atrodas tieši blakus Pembrukai. Šajā google karšu attēlā ir redzamas manas mājas sarkanās ieejas durvis :-)


View Larger Map


Pirmā nedēļa šeit sastāv galvenokārt no iepazīstināšanas gan ar koledžu, gan departamentu, kas gan,  salīdzinoši ar Amerikas skolām, ir ārkārtīgi īsa-- labi, ja pāris stundas. Pārējais laiks paredzēts, lai pats visu iepazītu un noskaidrotu. Kembridžas pilsētiņas cilvēku dažādība ir ļoti pārsteidzoša-- šeit dzird ļoti daudz dažādu valodu! Arī Pembrukas studenti ir visai iespaidīgi. Divu dienu laikā man ir bijušas dziļas sarunas par Šveices politisko sistēmu un constitucionālās tiesas lomu tajā, Svētā Augustīna atklāsmēm un atzīšanos, Maoistiem Indijā, un ko vēl ne. Pat ja lekcijās ies grūti, arī tāpat sēžot aspirantu atpūtas telpā var ārkārtīgi daudz iemācīties!

Sibīrijā

Tikko ir beigusies latviešu tradīciju nometne "Tilts uz mājām", kas Krasnojarskā pulcēja ap četrdesmit dalībniekus no Sibīrijas un Latvijas. Četras dienas mēs kopā ar krasnajarciem, omskiešiem, bebrovkiešiem, ačinskiešiem, kā arī Amatas novada delegāciju un folkloras kopu "Ore" braucām ar plostu pa Jeņisejas pieteku Manu. Sibīrieši brauca uz nometni, lai uzlabotu latviešu valodas prasmi un mācītos gan kokļu taisīšanu, gan celaiņu aušanu oriešu vadībā un vienkārši būtu kopā, bet no Latvijas, gan tie, kas Sibīrijā auguši, gan tie, kas tur bija pirmo reizi, brauca, lai būtu kopā ar latviešu sibīriešiem.
Par iespējamu nometni šeit Krasnojarskā dzirdēju jau pagājšgad Baškīrijā. Toreiz Krasnojarskas ansambļa vadītāja un šejienes latviešu biedrības jaunā un enerģiskā priekšsēdētājas vietniece Nastja man stāstīja, ka nākošgad šeit būs nometne, un būtu jābrauc, ja vien var. Pagājšvasar par to domāju, bet kad izrādījās, ka darbs Pekinā beidzās 8.augustā pusdienlaikā, nometne sākas 9.augustā no rīta, bet nedēļas vienīgais tiešais reiss starp Pekinu un Krasnojarsku ir astotajā vakarā, bija skaidrs, ka liktens ir lēmis atgriezties Krasnojarskā. Pirmo reizi šeit biju pirms trim gadiem uz stundu, kad vilciens Vostok no Maskavas uz Pekinu uz stundu apstājās Krasnojarskā un man bija iespēja apskatīt grezni atremontēto staciju, restaurēto vilciena lokomotīvi ar uzrakstu "Visu uz fronti!" kā arī krāšņu mozaīku ar Vladimiru Uļjanovu blakus stacijai. Arī šoreiz pabijām stacijā, jo ar elektrovilcienu braucām uz ciemu Suhanoj, taču tas bija jau pēc nometnes.
Ielidoju Krasnojarskā, kur lidostā mani sagaidīga Nastja ar tēvu Alekseju, ap diviem naktī, bet pēc stundas pie galda, kas bija nokrauts ar svaigi ceptiem pīrāgiem, man pretī sēdēja Nastjas mamma Klaudija un skaistā latgaļu valodā stāstīja, ka todien lijis liels ļīts. Klaudija ir pus latviete, pus latgaliete, bet pasē ierakstīts latgaliete, jo Krievijā latgaļus skaita par atsevišķu tautu. Alekseja ģimenes kokam ir burjatu un vāciešu saknes.
Nākamajā rītā pavadījām divas stundas cītīgi un rūpīgi aizpildot imigrācijas reģistrācijas anketas pasta nodaļā. Iebraucējiem Krievijā ir trīs dienu laikā jāreģistrējas migrācijas dienestā, bet anketas jāaizpilda bez pleķiem. Labi, ka Nastjai labs rokraksts, jo, ar manu roku rakstot, es tā arī būtu palicis nereģistrēts.
Pēc tam devāmies uz viesnīcu "Ziemeļi", kur bez siltā ūdens un pilnībā reģistrācijas personāla nelaipnībā dzīvoja lielākā daļa pasākuma no tālienes atbraukušo viesu. Divas stundas un pāris tautasdziesmas autobusā un mēs jau bijām pie Manas, kur braši, kau arī saguruši, puiši lika kopā divus plostus- Junonu un Lastočku. Uz tiem, atsevišķi, vai kopā sasietiem, mēs pavadījām četras dienas-- tur arī ēdām, dzērām, dziedājām, runājām, un darbus darījām. Naktis pārlaidām krastā uzceltās teltīs.
Pēc plostošanas vēl bija viena diena Krasnojarskas un apkārtnes iepazīšanai, kā arī pilsētas un apgabala pārstāvju satikšanai. Pēdējā dienā es stāstīju par citām latviešu nometnēm ārpus Latvijas, bet pasākumu noslēdza koncerts. Viennozīmīgi-- kaut arī nometne bija maza, tā bija labi izdevusies, un beigās omskieši solījās tādu nākošgad organizēt pie sevis.
Pēc nometnes beigām Latvijas viesiem bija iespēja viesoties pie Ujar (Уяр) rajona Suhanoj ciemā dzīvojošajiem latviešiem pāris stundu braucienā uz austrumiem no Kransnojarskas. Tur vēl Stoļipina reformas laikā un pat pirms tam iebrauca latgaļu un latviešu zemnieki, cēla hutorus (viensētas) un turpināja runāt savā valodā, iet savās skolās, un dziedāt dziesmas. Atkulakošana un kolektivizācija saveda viensētniekus ciemos un izbeidza mazākumtautību kultūras patstāvību, bet kolhozu sistēmas sabrukums ir novedis pie saimnieciska pagrimuma, un šoreiz mūs ar karogu un "Še' kur ozoli" sagaidīja vien večiņas un divas mazmeitas. Dziedāja skaisti, bet ar vārdiem par to, ka nekas jau daudz vairs nav palicis. Skaisti, bet skumji.
Sibīrija ir skaista, bagāta, bet arī grūtsirdīga, un, spriežot pēc smalko mašīnu agresīvās braukšanas pa Krasnojarskas ielām, ārkārtīgi agresīva. Šķiet, latvieši tur dzīvo labi, lai arī ne tik labi, kā paši stāsta par dzīvi pagātnē.

Gandrīz nepatikšanas

Gandrīz sanāca švaki. Esmu Niņsia Huei musulmaņu autonomajā apgabalā uz desmit dienām, lai starp pavasara un vasaras semestriem nedaudz atpūstos uz vienlaicīgi iepazītu šo tūristu reti apmeklēto vietu. Esmu apmeties pie draugiem mazā pilsētiņā ar aptuveni 200 000 iedzīvotājiem, un lai gan es labi zinu, ka dzīvojot privāti pie kāda, ir obligāti jāpiereģistrējas sabiedriskās drošības birojā, šoreiz to neizdarīju, jo man teica, ka, kas nu tā mani meklēšot.
Bet atrada.
Kopā ar studentiem bieži braucienos apmeklējam skolas un citas vietējās valdības iestādes. Gribēju to izdarīt arī šeit un caur draugu radiem un paziņām saruināju, ka mācīšu pāris angļu valodas stundas vietējā vidusskolā. Tas arī izdevās, un pat ļoti labi. Studenti bija stāvā sajūsmā, un arī skolotājiem patika. Visi astoņpadsmit angļu valodas skolotāji rātni nosēdēja abās stundās. Skolēnu valodas zināšanas arī bija pārsteidzoši labas un stundas sarunās pagāja nemanot.
Pēc stundām kopā ar pāris skolotājām devāmies paēst pusdienas pilsētas mošejas tuvumā, jo gribēju redzēt piektdienas lūgšanas. Diemžēl, vai par laimi, ēdot aizkavējāmies un uz mošeju paspējām tieši pēc beigām, kad lūdzēji baltajās cepurītēs straumēm nāca ārā pa mošejas lielajiem vārtiem.
Par laimi, jo pēc stundas es sēdēju dzīvoklī uz dīvāna un atbildēju uz divu drošībnieku jautājumiem. Situācija bija neveikla: es ne tikai uzturējos šeit bez reģistrācijas, bet bez saskaņošanas ar augstākstāvošām iestādēm biju atļāvies nodarboties ar izglītošanu (es gan vairākkārtīgi apgalvoju, ka neko neesmu izglītojis, bet tikai radījis valodas un kultūras apmaiņas iespēju) Tiaņaņmeņas slaktiņa atceres dienā (par ko biju piemirsis) un tad devies uz mošeju, kas šeit ir jūtīgs jautājums. Labi, ka civildrēbēs tēptajam drošībniekam varēju, droši acīs skatoties apgalvot, ka neesmu ne musulmanis, ne "cilvēks ar politisku pagātni". Būtu paspējis uz piektdienas lūgšanām, būtu grūtāk izskaidroties.
Pēc pusstundas skaidrošanās un daudzkārtējas pases pārskatīšanas (ārzemnieki šeit reti kad ieklīst, drošībnieki nevarēja pasi salasīt ;-) ) tomēr nolēma, ka es laikam neesmu vis noziedznieks, pakratīja pirkstu un ļāva palikt. Teica, lai pirms prombraukšanas piezvanot un pasakot, ka viss kārtībā.
Ambrāžas vispārsteidzošākā daļa ir tā, ka vietējiem notiekošais šķita vairāk kā nepatīkams joks nekā nopietnas nepatikšanas. Ziņas ceļo ātri un tagad jau iepriekš satikti un pat vēl nepazīstami cilvēki joko par to, kā mani tvarstīja, un to, ka vietējiem policistiem acīmredzmi nav nekā labāka, ko darīt. Izrādās, ka neskatoties uz Ķīnas drošības iestāžu slikto slavu, kļūt par likumpārkāpēju šeit var būt arī jautri.

Dzimšanas diena

Šodien nenovēršami paliek 26, par ko atliek vien priecāties. Pagājušogad ar manu amerikāņu viesģimenes palīdzību svinējām ar vērienu kā Neatkarības dienas pikniku: parkā ar klātiem galdiem, kokteiļiem, un dejām līdz vakaram.

Šogad diez vai pārsitīsim pagājušo gadu, jo nav man Melisas vēriena, bet cenšos. Esmu atradis bāru, ko vairāk vai mazāk pilnībā pārņemsim svinībām.

Vietu atrast nebija viegli, jo vajadzību un noteikumu traki daudz: viesu vidu ir gan dzērāji, gan nedzērāji, musulmaņi un kristieši, amerikāņi un ķīnieši. Par vidusceļu ir kļuvis mazs bārs, ka atrodas netālu no ārzemnieku iecienītā Sanlitun kvartāla, bet lielceļa otrā pusē, tā lai tie, kas bīstas ārzemnieku izlaidības, nebaidītos, bet tie, kas labprāt uzturās laowai sabiedrībā, nebūtu pārāk tālu no ierastā un pazīstamā.

Kļūt par bāra galvenajiem apmeklētājiem būs vienkārši, jo, jau vairākus mēnešus to vērojot, pircējus tur redzejis esmu vien divreiz. Bāra īpašnieks saka, ka esot to atvēris, lai būtu kur ar draugiem satikties, bet acīmredzot draugu viņam nav daudz. Bet varbūt viesus atbaida saimnieka mūzikas gaume: uz lielā iekrāna pie bāra rāda mūzikas koncerpārraides no Vīnes.

Lai nu kā, esam sarunājuši, ka varēs nomainīt mūziku, alu dabūt par puscenu, un ballēt cik ilgi vien grib. Ielūgumi arī izsūtīti. Vēl jāaiziet apgriezt matus un nomazgāties, nopirkt uzkodas un uzvilkt tīru kreklu un viss būs ballei gatavs.

Priecīgu visiem manu dzimšanas dienu!

Užopis (Pārupes) Republika

Kārlis man te viņnedēļ uzaicinājumu pievienoties šim emuāram atsūtīja un vēl e-pastu ar paskarbu norādījumu, ka jāraksta ar man te kaut kas esot! Tā nu es te tagad rakstu...

šodien, baudot pirmo skaisto, silto un saulaino dienu pēc ilgiem laikiem, klīdu pa Viļņas vecpilsētas ielām! Jāsāk jau laikam ar atziņu, ka šai pilsētai tomēr ir savs šarms un man būs jāsāk piekrist cilvēkiem, kas saka, ka Viļņa vismaz tik pat interesanta, ja ne vēl interesantāka kā Rīga. Bija man pat mērķis šiem klejojumiem- biju izlēmusi beidzot apmeklēt slaveno Užopis rajonu, kas pasludināja neatkarību un nosauca sevi par Republiku 1997.gada 1.aprīlī. Viņiem i konstitūcija, i armija ir! armijas sastāvā dibināšanas bridi gan bija tikai 17 karavīru, bet skaitam nav nozīmes! Konstitūcijā minētie punkti, kas nosaka, ka katram sunim ir tiesības būt sunim, ka cilvēks drīkst būt laimīgs kā arī drīkst būt nelaimīgs, izskaidro faktu, ka šo rajonu sauc par bohēmistu vai vienkārši parasto dzērāju rajonu. Republikas pašreizējais prezidents ir dzejnieks un visas mazās ielas ir mākslas galeriju un bohēmisku veikaliņu pilnas. Pievienoju ar kādu bildi, lai labāk izprotams šīs vietas šarms...diemžēl neizdevās labā rakursā uzņemt bildi ar ceļa zīmi, kas paziņo, ka šajā zemē visas sievietes staigā tikai kailas!
Bet pamatdoma tad kāda....patika!:)

Atbloķēts

Šorīt pēkšņi atklāju, ka Ķīnas kiberaukle (mans raksts par "viņu" diena.lv blogā atrodams šeit) ir atbloķējusi blogger.com, tā kā tagad es arī varu nedaudz atskaitīties par to, kā iet. Esmu grēkojis vēl vairāk par Lieni un Albertu, un izlaidis aprakstus gan no Ausrālijas, gan Junaņas, gan vēl arī daudzām citām vietām.

Kompensācijai mana bilde kopā ar pēdējo imperatori Pujī viņa pilī Cjangcjunā. ... Lai gan, pamatīgāk ieskatoties, varbūt tas nemaz nav Pujī, bet kāda no viņa ielikteņu valdības militārpersonām. Ei nu zini...

Pašlaik galvenā ziņa ir, ka ir pienācis pavasaris. Piedāvāju pavasari, kā tas izskatās autobusa pieturā blakus Ārzemju valodu universitātes vārtiem.

Pirmdiena pēc Lieldienām.

Aprīļa vidus.

2.maijs.

Neliela atskaite par padariito

Labdien! Ilgi neko neesmu rakstiijis! Shoreiz gribeeju atskaitiities par pagaajushajiem meeneshiem. Pirmkaart, Gribeeju palieliities par muusu kopiigajiem sasniegumiem. Muusu biatlona "zvaigzne", Bleera, Starptautiskajaas Arktiskajaas speelees izciiniija sudraba medalju "Sniega kurpju Biatlonaaa", kas ir discipliina, kas radiita tieshi sheit, Ziemeljrietumu Tertorijaa! Speelees kopumaa piedaliijaas 9 komandas, tai skaitaa no Jukonas, Krievijas, Alaskas, Nunavutas, Nunavikas, Grenlandes, Skandinaavijas saami. Juutamies personiigi iesaistiiti, jo bijaa vieniigie reaalie treneri sheit, Liardaa!

Otrs notikums, kas ir ieveeriibas veerts, lai pastaastiitu, ir 11 stundu celjojums uz "Pulvera Karali"-kalnu sleeposhanas centru, kur pavadiijaam 3 dienas sleepojot, pieskatot skoleenus. (bildes veelaak)

Indiaanju izgliitiiba-izveele vai nevariiba

Shkiet, ka neesmu ieprieksh pieveersies shai teemai, taapeec iisi uzrasktiishu, kaa te izskataas!
Kaa jau mineeju ieprieksh, nav iistas motivaacijas apmekleet skolu, jo lielaakaa dalja pat nedomaa pamest Liardu! tie, kas plaano "izrauties no pagrimuma", sapnjo par studijaam kaut kur Britu Kolumbijaa, visdriizaak Vankuuveraa. Dazjiem pat ir viedokli par to, ko tieshi paalno studeet taalaak!
Vidusskolas politika ir diezgan vienkaarsha- pienjem visus, kas naak, ar bastotaajiem ciiniities ir gruuti, bet process uz priekshu jaabiida. Taapeec beerni tiek paarcelti uz naakamo klasi pat tad, ja 5. klasee neprot uzrakstiit savu uzvaardu!!!(Sheit Liene man liek iestarpinaat, ka ne tikai uzvaarde, bet arii vaardu shie neprotot rakstiit) No taa izrietoshaas sekas ir taadas, ka tie, kas pat gribeetu turpinaat maaciibas koledzjaa vai universitaatee, netiek liidzi "standartam", jo beigushi vidusskolu 7. klases liimenii.
Palikt vai aizbraukt:
Daudz runaats par to, ka dienvidos studenti neciesh indiaanju studentus, jo shiem ir iespeeja maaciities par briivu! Kanaada ir diezgan turiiga valsts, lai neteiktu vairaak, taadeelj ir iespeejami daudz un dazjaadi fondi un atbalsts "pirmo naaciju" studentu studiju apmaksai! Tomeer lielaakaa dalja no ziemeljiem nemaz nemeegina "staaties" vai arii pamet maaciibas driiz peec saakshanas! viens no iemesliem ir jau ieprieksh mineetais citu studentu spiediens, tachu buutiska ir arii pashu nespeeja iekljauties aarpasaulees tempaa!!!
Kaa veel vienu, manupraat, buutisku faktoru gribu mineet vecaaku bailes un ietekmi! Sho informaaciju vislabaak var ieguut dziivojot uz vietas sheit un klachojoties! Ir dzirdeeti staasti par vecaakiem, kas vienkaarshi neljauj beerniem aizbraukt pat tad, ja vinji ir pieaugushi, patstaaviigi un oficiaali uznjemti kaadaa skolaa! Man visshokeejoshaakais likaas staasts par meiteni, kas tika uznjemta pilotu skolaa, bet maate pirmaa izlasiija veestuli un sapleesa! Cik man zinaams, shii meitene aatri vien kljuva par vientuljo maati un kliis te pat apkaart...

Ir diezgan liela dilema, vai palikt sheit un uztureet kultuuras veertiibas, runaat savaa valodaa un veidot gimeni, vai "izrauties" no alkoholisma, nevariibas, noshkirtiibas no aarpasaules un ieguut plashaaku redzes loku! Ir zinaami cilveeki, kas no shii regiona ir devushies ieguut izgliitiibu un atgriezushies, kaa speciaalisti straadaat dzimtajaa pusee....

Fort Liarda- Pasaules centrs!

Izraadaas, ka pat tik talaa pasaules nostuurii ,kaa Fort Liaarda, ir iespeejama kaada drupacinja prieka!

Shoreiz, protams, interesanti bija tikai man ar Lieni, jo viendien vinja sanjeema zvanu no vieteejaas slimniicas!!!

Slimniicas priekshniece, muusu draudzene, pazinjoja, ka pie vinjiem uz paaris dienaam viesojas dekteris, kas runaa muusu valodaa!!!!

Ar satrauktu sirdi devaamies ciemos uz slimniicu, kur sastapaam ljoti kautriigu jaunu sievieti vaardaa Ariana, kas lauziitaa latvieshu valodaa staastija, ka vinjas maate ir latviete, kas dziivo Toronto, kur latvieshu skola, plasha kultuuras dziive un vispaar daudz latvieshu!!!! Vinja, mums nenoskaidrotu iemeslu deelj rezidee Fort Simpsonaa(350km no mums), bet shad tad braukaa pa mazajiem miestiem uz apskateem! (nu vinjiem te taada sisteema, ka dakteri ik pa laikam "iebrauc" uz paarbaudeem)!

Nekas iipash, bet tomeer patiikami......

Jau otrais Jaunais gads divu mēnešu laikā

Vakar ar vairāku stundu garu uguņošanu pienāca jaunas Tīģera gads. Man jau otrais Jaunas gads pēc kārtas divu mēnešu laikā. Taču nekādā gadījumā nevar sūdzēties par apnicību, jo rietumnieku saules kalendāra Jaunas gads tiek svinēts ļoti atšķirīgi no šejienes vecā gada pavadīšanas un jaunā sagaidīšanas.

Pirmkārt jau jāsāk ar to, ka Jaunais gads, jeb Pavasara svētki, ir gada lielākie ģimenes svētki un tādēļ nedaudz līdzinās Ziemassvētkiem tieši no ģimeniskuma aspekta. Visi, kas vien var, dodas mājās pie ģimenes, kas tāda migrantu pilsētā kā Pekina nozīmē, ka uz nedēļu slēdz lielāko daļu iestāžu, veikalu un pat ēstūžu. Jau nedēļu pirms svētkiem pilsēta sāka tukšoties, bet Vecgada vakarā atvērts bija vien Makdonalds, uz ielām nebija mašīnu un metro vagonos gandrīz visu dienu varēja dabūt sēdvietu.

Lai arī pilsētas kņada un satiksme aprima, to aizstāja gandrīz napārtrauktas sprādzienu skaņas. Ķīniešu uguņošanas simboliskais mērķis ir ļauno garu un neveiksmes aizbaidīšana, tāpēc uguņošanā skaļums ir tikpat svarīgs kā gaismas krāšņums. Uz mājām attālākās provincēs aizbraukušos ielas tirgoņus ap svētkiem aizstāj sarkanas teltis ar uguņošanas ierīcēm, raķetēm, un visvisāda veida skaļuma un sprādzienu uzpariktēm. Lai arī šie produkti nepavisam nav lēti, pircēju netrūkst, jo uguņošana paredzēta netikai Jaungada naktī, bet piecpadsmit dienas no vietas katru nakti.

Man par pārsteigumu arī Vecgada vakarā uguņošana bija nevis pusnakts sagaidīšanas kulminācija, bet gan daudzu stundu garš process. Visu dienu pilsētā bija dzirdami sprādzieni un jau ap sešiem vakarā, braucot autobusā uz manas kādreizējās viesģimenes mājām, autobusam bija jābrauc apkārt ielas vidū palaistām uguns strūklakām. No Rao ģimenes omulīgā dzīvokļa divpadsmitajā stāvā visu vakariņu laiku pavērās krāšņs skats uz uguns bumbām, puķēm un strūklakām tieši mūsu logu augstumā.

Ar uguņošanu aiz loga visu nakti sacentās televizors, kur vispirms vēl ēst gatavošanas laikā bija redzams Prezidents Hu, kurš tieši Vecgada dienā bija devies uz valsts dienvidaustrumiem, lai apciemotu kādreizējos revolucionāros paraugciematus. Pēc tam visu vakaru rādīja krāšņu šovu ar dejām un dziesmām, kuras izpildīja vai visas ievērības cienīgās zvaigznes no Tautas republikas un aizrobežas ķīniešu mākslinieki.

Kamēr smaidošais Hu kopā ar vēl smaidīgākām padzīvojušām kundzēm televizorā veikli ripināja Jaunā gada sagaidīšanai paredzētas nezināmas izcelsmes gaļas bumbiņas, mēs kopā ar Rao mammu, tēvu, māsu Di un viņas vīru Ni, māsīcu Reirei un viņas vīru, kā arī vēl diviem ārzemju studentiem pildījām klimpas (饺子, jiaozi), kas ir ļoti līdzīgas krievu pildītajiem pelmeņiem. Ūdenī vārītas klimpas ir nozīmīgākais Jaunā gada ēdiens, jo to pildīšana, jeb locīšana (包， bao), ir tas pats vārds kā "apskaušana" un "iekļaušana", tāpēc klimpu pildīšana un ēšana Jaunajā gadā nes laimi un ģimeniskumu.

Rao tēvam šogad apritēs 60, kas ir īpašs gads, jo zodiaka zīmes mainās divos ciklos-- 12 gadu un 60 gadu. Tāpēc viņš šajā vakarā bija uzmanības centrā un saņēma visskaļākos tostus.

Šejienes Jaunā gada sagaidīšanā man visvairāk pietrūka tieši pusnakts kulminācijas-- nebija ne laika atskaites, ne pusnakts šampanieša. Taču svētku krāšņumā un uguņošanas trakumā šis Jaunas gads, ko man sākumā bija grūti uztvert kā nopietnu un īstu, pilnīgi noteikti sit pušu rietumu ieražas.

Bailes un naids Liardaa- rasisms!

Lielpilseetaas, kur lielaaka cilveeku dazadiiba un tolerance, shaadu lukusa lietu, kaa rasisms nav tik viegli atljauties, tachu te, Pasaules nomalee, lokaalpatriotisms iet roku rokaa ar neargumenteetu rasismu!
Nesen dzirdeeju stastu, ka bendziintankaa kaads uzlicis anoniimu zinju, kas nosoda vieteejos darba deveejus par to, ka labaak pienjem darbaa nekvalificeetus "baltos" nekaa nekvalificeetus "vieteejos"! Skaidrs, ka kremt, ka ielipiseetas shviiti sabrauc labaakas dziives mekleejumos! A ko lai dara, ka saveejie visi "pillaa" un uz darbu nenaak?!?
Nerakstiits likums, ka vieteejie ar iebrauceejiem "netusee". Laikam taadeelj, ka "baltie" domaa, ka visi indiaanji ir dzeeraaji un indiaanji apvainojas, ka "baltie" taa domaa! Kas to lai zina...
Tie vecaaki, kas kultivee rasismu savos beernos, neaizdomaajas, ka, ja beerns neklausiisies, ko "baltie maaca", tad diez vai naakotnee vinjam, kaa "nekvalificeetam vieteejam" kaads darbu dos!!! Kaa daudzaas mazaas, noshkirtaas kopienaas, cilveeki baidaas no aarpasaules! Baidaas izbraukt, baidaas, ka kaads iebrauks un maaciis dziivot!
Ir jau skaisti, ka kopj tradiicijas. Visi maacaas shaut jau pamperos, medii, iet mezjaa, skataas kabeljteleviiiziju, bet savu valodu nezin "ne suuda"!!! (Briezji jau gadiem nav redzeti, vienu alni rudenii redzeeju! Driiz nebuus arii tie vairs! Bet, ko nu par to.)
Nav jau ar tik traki! Ja nodziivo sheit gana ilgi, tad ar laiku vieteejie tevi saak pienjemt! Vieniigi jaasatraucaas, ka pats nepaliec par shovinistu pret iebrauceejiem;)
Interesanti, kas buus, kad peec paaris gadiem izveidos patvaldiibu!!! Dazji jau saka, ka taa uzreiz jau visus baltos aara nedziis. Neesot jau uz vietas speciaalistu un dazjaadu darbinieku, piem. soc. dienestaa, policijaa, ugunsdzeeseejos u.c.! Laikam jau taisniiba ir, bet kas to lai zin'! Es jau te vairs nebuushu...

Fiddle jamboree

(Te visi muuseejie nejaushi satupushies priekshaa!)
Jaa, nu neesmu te kaadu laiku viesojies! laikam ziemas depresija vai slinkums, bet ir viena interesanta lieta, kas notika janvaarii un par kuru neesmu neko uzrakstiijis!
Pateicoties Lienes uznjeemiibai un muusu neatlaidiibai pavadiijaam nedeeljas nogali kopaa ar 10 skolas beerniem Fort Simpsonaa, vijolnieku nometnhee! Shaadas nometnestiek riikotas katru gadu un ir diezgan populaaras! Kaa jau ieprieksh esmu mineejis, fideleeshana jeb pijoleeshana te ir sveets metisu kultuuras mantojums, kas visiem speekiem tiek saglabaats!
Nedaudz par pasaakuma norisi:Tie, kas kaadreiz piedaliijushies dziesmu sveetkos vai kaados citos kopiigas muziceeshanas sveetkos, noteikti kko liidziigu buus pieredzejeushi! Taa, kaa bija vairaak kaa 100 daliibnieki no daudzam kopienaa un ar dazaadu prasmi, tad visi tika sadaliiti grupaas, kuras atseviski sagatavoja kadu skanjdarbu, kaa arii tika speeleets kolektiivi! Skanja iespaidiiga, kad speelee kaadi 120 vijolnieki(pasniedzeejus un skolotaajus ieskaitot)! Protams, uz koncertu bija ieradushies kaadi 3 vieteejie, bet tas jau ierasts!

Te viena grupinja speelee savu gabalu!

Te gandriiz kopskats!

Jaunā gada video

Jaunā 2010.gada sagaidīšana Glenelgas pludmalē pie Adelaides.

Asinsgreeks Liardaa

Kaarteejaa ieveeriibas veertaa teema ar nedaudz nekjiitru pieskanju ir "Cilveeku intiimaas attieciibas Liardaa"
Taa kaa ciemataa dziivo tikai ap 600 cilveeku tad diezgan lielas probleemas var rasties mekleejot dziives partneri! Lielaako dalju iedziivotaaju sastaada apmeeram 5 dzimtas, kas savaa starpaa ir saradojushaas un ar aristokraatijas cieniigu krustoshanos turpina nodarboties joprojaam. Liidz ar to vinji strauji tuvojas gjeneetiskam strupceljam! Katrs jauniebrauceejs te ir uz izkershanu, iipashi iezemieshi, jo arii rasismam te ir liela noziime.
Veel trakaak var gadiities tad, ja miilai nodevushaas personas nav iedziljinaajushaas radu rakstos, bet paljaujas tikai uz uzvaardu atshkiriibaam! Te dazjkaart gadaas,ka vienas gimenes beerniem ir atshkiriigi uzvaardi, daziem teeva, daziem maates! Protams, gadaas arii taa, ka maateem aizmirstaas, kursh ir kura beerna teevs! Taadejaadi var sanaakt, ka kaadam vecaaka gaajuma kaiminjam naakas aizraadiit jaunieshiem, lai nesaietaas, jo vinju vecaaki, iiespeejams, pirms padsmit gadiem kopaa zaljumos braukushi!
Svariigu lomu, manupraat, speelee arii bijusho "Residental school" ietekme sabiedriibaa, kad beernus veda prom no gimeneem maaciit skolaas. Kad vinji atgriezaas, nebija sajeegas, kas ir dzimstiibas ierobezoshana, kur nu veel beernu audzinaashana! Shii tadiicija ir speekaa veel aizvien. Beerni dzimst veel beerniem pashiem un straujaa tempaa!
Pa kuru laiku tad veel var paspeet dzimtas koku izpeetiit????????????????????