Saule, Pērkons, Daugava

Sidnejas un Adelaides latviešu kori kopā ar kora "Anima" vokālo grupu no Rīgas dzied M. Brauna dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava" Austrālijas 32. Latviešu jaunatnes dienu kora mūzikas koncertā Adelaides Sv.Pētera baznicā 2009. gada 28. decembrī. Diriģē Ēriks Eglītis, pie klavierēm Sebastians Krūmiņš.

Vairāk par JD: http://www.skaistairjauniba.com.au/

5 minuutees par Indianju dieetu Liardaa!

Jaa, nu veesturiski ir izveidojies, ka shiis puses ljaudis uzturaa lietoja daudz galjas, zivis un mezja ogas! klejojot pa mediibu vietaam vareeja gadiities periodiska neeshana! liidz ar moderno pasauli un Coca-cola, shie saaka lietot daudz vairaak cukuru, pusfabrikaatus un miltu izstraadaajumus! Taa, kaa geneetiski vinji nebija radushi pie tik augsta cukura liimenja, tad cukura diabeets ir viena no visbiistamaakajaam un popilaaraakajaam kaiteem, kas apdraud iezemieshus!
Liidz ar visu paareejo naak arii lielais svars! Saakumaa likaas, ka visi ir lieli, bet nav jau ar tik traki! It iipashi tie, kas sporto un "chiksiites", kas uztraucaas par lieko svaru! Nu teiksim, 60-70% ar lieko svaru! Protams, elderiem(vecajiem-angl.), shiis probleemas nav tik izteiktas, kaa jaunieshiem, beerniem!
Taa pa iistam neviens ar to neciinaas! Iebrauceeji shausminaas par beerneljiem, vieteejiem vienalga! Teoreetiski skolaa maaca un Brokastu programaa, kur straadaaju es, mums buutu jagatavo veseliigas lietas, bet, kaa jau vienmeer, biezji gatavojam to, kas aatraak pagatavojams!
Varbuut shoziem buus fitnesa centrs! Diez vai tur kaads nopietni treneesies!!!

Biatlons Hay Riveraa

Man un Lienei bija vienreizeeja iespeeja pavadiit nedeeljas nogali pie Great slave ezera, kas ir tik liels, kaa puse no Latvijas, beernu biatlona un sleeposhanas sacensiibaas!
Paarbaudiijaam savas speejas sveshaa valsti, sveshaa valodaa paruupeeties par baru beerneljiem, jo muusu vadiitaajas lidamshiina 2 dienas kaveejaas! (Bija arii bildes, bet tagad slinkums ielikt) Tikaam galaa lieliski. Izlikaamies, ka esam pieaugushie, kas visu zina un sapro! aizbraucaam uz sleeposhanas trasi, shaavaam biatlonu un paareejas lietas, it kaa dariitu to regulaari! hihi
Vinjiem te ziemeljos ir interesants beernu sporta veids-*(Snowshoe biathlon) skrien a sniega kurpeem un shauj ar biatlona shauteni! Beerniem vispaar patiik!
Mums te ir viena meitene, kas brauks uz Arktikas ziemas sacensiibaam, kas ir liels notikums, taapeec musm tagad ciitiigi jaatreneejas liidz martam!
http://www.nwtski.com/
(patinat nedaudz uz leju un pa labi, un mazaa bildiitee ieraudziisiet muus astonjus!)

Sarunas starp Acho dene koe/Liard metis first nation un Kanaadas valdibu par varas mainju

Varbuut neesmu pats kompetentaakais shajaa jautaajumaa, bet tomeer ierakstiishu iisu komnetaaru par sarunaam, kas aktiivi notiek starp Kanaadas valdiibu un Liaardas kopienu! Shobriid paarvalde notiek duaali-vieteejais virsaitis ar saavu blici no vienas puses un Ciempadome no Kanaadas valdiibas.
Pirmaa vienoshanaas tika nosleegta 1922.gadaa un pareedzeeja tikai 3 punktus, kas bija saistiiti ar medishanu un zvejoshanu upees! Liidz shim mirklim ir panaakta vienoshanaas jau vairaak kaa 40 jautaajumos un tuvaako 4 gadu laikaa ir plaanots kontroli paar zinaamu teritoriju ar zemi, uudenjiem un dabas resursiem nodot Acho dene koe pirmaas naacijas paarzinjaa! Protams, saglabaasies federaalie kriminaalie un citi likumi. Lielcelju apsaimniekushana, dabas katastrofu noveershana un citas atbildiibas sadaliishanas veel tiek apspriestas sarunu celjaa. Kanaadas valdiiba piedaavaa, ja pareizi atceros, ap 6000 km2 lielu teritoriju, kas nemaz nav peljami prieksh 600 iedziivotaajiem!
Plaanots sarunas pabeigt 4 gadu laikaa, lai peec tam vieteejie nobalsotu referendumaa par to,vai pienjems vienoshanos! Principaa, vienkaarshi runaajot, tas buus kaa rezervaats, ar savienm likumiem un zinaamu autonomiju no Federaalaas valdiibas. Tomeer galvenais ir tas, ka shii ir zeme, kuru vinji ir apsdziivojushi "vienmeer", nevis rezervaats, uz kuru paarvieto!
Lai vai kaa, aarmalnieki tomeer meeljo, ka veel par aatru, jo mazaas kopienas tomeer ir vaajas, neizgliitotas un nenobriedushas! Es pilniibaa pievienojos, jo, ja aizdomaajamies par vieteejo valdiibu, tad gruuti buus Liardaa atrast padsmit cilveekus, kas buutu nedaudz izgliitoti un skaidraa, lai ienjemtu dazjaadu ministru un vadiitaaju amatus!
nu tas peedeejais, protams, subjektiivi...

Kanaadas aborigenu beernu konference Edmontonaa

Rakstot celojumu dienasgraamatu, vienmeer saskaros ar probleemu, ka saakumaa rakstu daudz, bet uz beigaam aizmirstaas atziimeet svariigaakaas lietas.
1.diena: Pirmaa diena izveertaas garaaka nekaa plaanots. Peec 3 stundu brauciena liidz lidostai, ieradaamies 2 stundas aatraak, katram gadiijumaim, lai nenokaveetu! Tachu izraadiijaas, ka lidmashiina kaveesies un mums naacaas gaidiit papildus 3 stundas! Nu tad sareekjiniet, cik ilgi tas viss vilkaas!!!;)
seezjot aktu zaales lieluma lidostaa, viena no divaam lidostas darbinieceem atveda mums karstas picas-visiem, kas gaidiija lidmashiinu! Tik romantiska un maajiiga paseedeeshana lidostaa nebija liidz shim gadiijusies! Tomeer viss nebija tik romantiski. Peec picas sekoja pazinjojums, ka lidmashiina buus tik maza, ka nebus, kur pachuraat. Lidmashiina arii bija taada, ka saakumaa klaustrofobiju uzsita.

Bet es ieseedos pirmajaa rindaa, aiz pilotiem, jo vinjiem nebija atsevishka kabiine! Kad lidojuma kapteinis, uz celjiem tupeedams, nolasiija droshiibas noteikumus, mees devaamies celjaa!

Kaa redzams fotograafijaa, pilotu panelis man bija labi paarskataams. Tas bija interesanti un biedeejoshi vienlaiciigi, jo ik pa laikam iedegaas sarkana lampinja, kas pa gabalu izskatiijaas, kaa uzraksts NO FUEL(nav degvielas)! Laikam tomeer nebija, jo Edmontonaa nonaacaam bez taalaakas aizkjershanaas.
Ak, skaistaa Edmontona! Skats no Pieczvaigznju viesniicas 32. staava visai apskauzjams!






2.diena: No riita izbaudiiju vienatni baseinaa un peec tam devaamies uz Makjuuana(MacEwan)universitaati, lai piedaliitos konferencee!

Atklaashanas ceremonija bija interesanta, kraasaina. Dazjaadi tradicionaalie teerpi, dejas ar rinkjiem, kaa arii metisu zjiiga!







Konferences gaisotne kopumaa tika aizvadiita propogandas gaisotnee! Meerkjis ir indiaanju beerniem iemaaciit pashpaarliecinaatiibu, ticiibu saviem speekiem, attureeties no alkohola un narkotikaam, ieguut izgliitiibu un saglabaat tradiicijas! Propogandaa ieklauti visi liidzekli! Mani loti uzjautrinaaja, ka kaa lielisku piemeeru nepaartraukti slaveeja filmu Twilight(kreesla), kuraa piedalaas daudz indiaanju jaunieshi!!!
Interesanti paveerot tiiri vizuaali konferences daliibnieku izskatu. Dazjaas grupaas var redzeet izteiktu liidziibu, piemeeram, deguna formu vai vaigu kaulu formu, peec kaa var noteikt etnisdko piederibu!
Bet, ja man jaasaka kaa vecam cilveekam, ljoti nepieklaajiigi, nekulturaali, liela dalja vienkaarshi trauceeja atklaashanas ceremoniju staigaajot, skalji sarunaajoties un visu laikuejot aiz stuura aiz piipeet! Lai gan iepriekshizsuutiitajaa informaacijaa tika piekodinaats visiem vilkt tradicionaalos teerpus, droshi varu teikt, ka neviens nebija uzvilcis!
pati ceremonija nebija tik iespaidiiga kaa gaidiiju, jo pat folkloristi, "speeka bungu" speeleetaaji atnaakushi dzjinsenees!
Lai iedziivinatu puuli, rinkja dejaa skaneeja moderna muuzika, bet dejotaajs bija tradicionaalaa teerpaa, kas izskatiijaas ok!.

3.diena: Nodarbiibas. Es tiku uz visaam, ko biju biju izveeleejies kaa prioritaati, jo nevienam no aborigeenu beerniem neintereseeja tradicionaalas lietas, bet hiphops un diskusijas par to, kaa kluut par supermodeli!
Pirmaa nodarbiiba bija metisu kultuura-fideleeshana, zjiigas dejoshana. Nu tieshi prieksh manis!
Otraa nodarbiiba bija "Gara liesmas" aizdegshana, kur vecs onkulis staastiija par to, kaa atmetis dzershanu un dziivo laimiigi. Loti patika vinja teksts par to, ka ,ja tu noliedz savu identitaati, tad tu nevari buut kaads cits, bet tu neesi nekas!!!
Peec tam devos uz dziedinaashanas apli, kur duushiiga daama lika apkveepinaaties ar gruzdoshu kjeerpi un peec tam staastiit, par ko gribu luugt Radiitaajam! Nu taa, nosuutiijaam labaas domas miiljiem cilveekiem un peec tam visa grupa apskaavaamies! Sirsniigi...
Mana peedeejaa nodarbiiba bija "Hoop dance"(deja ar rinkjiem) Originaali dejota ar viitola rinkjiem, bet muusdienas, protams, ar plastmasas! Princips, no zemes pacelt peec iespeejas vairaak rinkjus un leekaat uzvienas kaajas! Es, lai gan aborigeenu pusaudziem loti nepatiikami, iztureeju liidz beigaam, kad izbeidzaas rinkji!(nu, faktiski, biju labaakais hihi). Diemzeel man nav bildes ar mani, taapeec pievienoju no interneta!
Peec nodarbiibaam devaamies uz Westedmontonas molu, veel nesen lielaako tirdznieciibas centru Ziemelamerikaa! Kameer indiaanju beerni, izrauti no alkoholisma un netikliibas vazjaam, izbaudiija labklaajiibas un civilizaacijas augjus, tikameer mees- Es, mana priekshniece Roslyn un vinjas draudzene bibliotekaare Brenda, krodzinjaa iemetaam!

Tas mols jau patiesiibaa nebija nekas iipash-milziiga eeka ar daudz veikaliem, akvaparku, atrakciju parku un citaam mulkiibaam, bet, kad es pagriezos un ieraudziiju uzrakstu Eiropas aveenija, sapratu, ka tie Rietumi tomeer ir perversi! Zem jumta iebuuveejushi improvizeetu Eiropas ielinju ar maaju fasaadeem un aara kafeijniicaam! Labaak kaa muusu Cinevilla!

4.diena: Konferences peedeejaa dienaa bija tikai nosleegums, pateiciibas un bungoshana! Iipash bija tas, ka vienkopus bija savaaktas kaadas 100 bungas no visas pasaules un visi njeemaas dauziit cik speeka! Kam nepietika, tas naaca otraa mainjaa!


5. diena: Atkal lielais Westedmontonas mols, atrakciju parks. Sen nebiju braucis ar karusli! Ziniet, gandriiz aptaisiijos!!! Tas laikam nav prieksh manis. Briesmiigi bail bija, pat galva saakas saapeet, bet baigaas taads prieks un atvieglojums par drosmi, ka, laikam, bija to veerts.

Kopsavilkums:
Tik liels konferences ir diezgan beezjeedziigas, jo puulis ir tik liels, laik maz, ka nevar daudz ko uzzinaat, iemaaciities! Nodarbiibaam reaali bija tikai viena diena! Pusaudzjiem varbuut pietika, man nee!
Viena no buutiskaakajaam probleemaam ir meegjinaajums visas aborigeenu tautas, to kultuuras mantojumu apvienot zem viena nosaukuma- First nations(pirmaas naacijas). Tas rada sajuutu, ka tas ir kaut kas viens, kaut kas, ko var salikt kopaa un kopiigi uztureet! Tachu, kaa mees visi to labi zinaam, simtiem tautu, simtiem valodu utt. nav iespeejams shaadi organizeet! Krii indiaanji ir lielaakaa grupa, kas, protams, dalaas daudzaas mazaakaas, tachu kopumaa njemot, taa ir galvenais virziitaajspeeks! Taa kaa vinju ir daudz, tad vinju ietekme ir vislielaakaa un liela dalja vinju tradiicijas tiek pasniegtas kaa "Pirmo naaciju" tradiicijas, kas patiesiibaa atspoguljo tikai vienu dalju pirmiedziivotaaju kultuuras!
Viss shis lielais juceklis ir diezgan nesaprotams nobriedusham praatam, tachu prieksh pusaudzjiem taa ir katastrofa. Shaadi tiek seeta rasistiska propaganda! Lai arii lielaakais vairums nodarbiibu vadiitaaji izskatiijaas inteligenti, sapraatiigi un toleranti, vinju teikto vareeja viegli paarprast. Izsaktiijas, ka pusaudzji lielaa meeraa neizprot to, ka vinjiem ir jaamaacaas, jaadziivo skaidraa, jaakopja tradiicijas, lai buutu gudri, laimiigi un veseliigi, bet nevis, lai pretotos "balto" uzspiestajai kultuurai! palika sajuuta, ka veeljoprojaam ir izteikti juutams princips:
Vinji vs. Mees

Gan jau, ka kaut ko aizmirsu piemineet! Ja jaa, tad jautaajiet komentaaros!

11. novembris- sveetki visaa pasaulee

11. novembrii Kanaadaa taapat, kaa citur atziimee Kritusho pieminjas dienu! Godina galvenokaart 1. un 2. Pasaules karaa kritushos kanaadas karaviirus, kaa arii veteraanus, kas izdziivoja! Shos sveetkus ieviesa peec 1. pasaules kara, protams, 11. novembrii, kad 1918. gadaa Vaacija padevaas.

Indiaanju probleema: Attieksme pret vidi Liardaa

Shodien parunaasim nedaudz par cilveeku dziives veidu, pasaules uztveri un attieksmi pret vidi, kuraa tie dziivo!
Vieteejie indianji tradicionaali bija sezonaalie klejotaaji, kas veidoja apmetnes, lai zvejotu upees un mediitu uz dziivnieku takaam! Shajaa divu upju satekaa, ko ieceljotaaji nosauca par Fort Liardu, vieteejie parasti gada laikaa apmetas tikai uz neilgu laiku. Indiaanji parasti dziivoja gjiimenees vai nelielaas grupaas, kas meedza tirgoties un apmainiities ar noderiigu informaaciju vai arii kopaa apmesties uz mediibu sezonas laiku populaaraas apmetnju vietaas!
20. gadsimta viduu Kanaadas valdiiba noleema, ka taa nekaadu kaartiibu nevar uztureet un teica, lai visi naak kopienaa un dziivo uz vietas!
Fort Liardaa neviens maaju nepeeerk, bet visi iiree no kompaanijas treilerus vai Ciemata maajas! Veel joprojaam, peec 60 gadiem var dzirdeet, ka cilveeki saka, ka vinji ir apmetushies, nevis dziivo kaadaa tur ielaa vai maajaa! "Vecos laikos" atkritumu nebija tik daudz, lai iespringtu, taapeec, atgriezoties peec gada kaadaa mediibu vietaa, nebija probleemu ar nepaarstradaajamiem atkritumiem.

Maaksliigi radiitaa pilseetinja nevienam nepieder. Nevienu neuztrauc atkritumu kalni, kas kraajas visur! Iedomaajieties, nekuriens viduu, mezjaa, izcirsti ieloki, kuros iebuuvee maajas vai uzstutee paarvietojamus treilerus, taadejaadi radot ielas! Nekurienes viduu indiaanji mazgaajs hloreetaa uudenii, ko iires maajaam piegaadaa, jo nevienas akas jau nav! Vieteejie nejuut "teevzemes miilestiibu"pret vietu, kuraa dziivo taa, kaa mees to saprotam, jo nav taada tradiicija, taadeelj vinjus lielaa meeraa neuztrauc skaarda bundzjas un alkohola pudelas, kas meetaajas galvenaas ielas viduu! Protams, maaju apsaimniekotaaji savaac atkritumus un,Dievs vien zin, kur aizved, tachu tas jau netraucee meeslot ejot pa ielu!
Interesanta attieksme ir pret maajaam, kas tiek pamestas! Taas netiek atjaunotas, taas netiek nojauktas vai brutaali nodedzinaatas, bet paliek ieaugushas kruumos! Tas ir kaarteejaais piemeers citaadaakai pasaules uztverei! Baiss paskats- galvenaa ielaa katra otraa maaja ar aizsistiem laogiem vai pusdegusi un pamesta. Esmu dzirdeejis, ka shii nav nvieniigaa vieta, kur taa izskataas. Diivaini tas liekas tikai tiem, kas sheit dziivo nesen, jo paareejiem taa ir norma. Fantastisks piemeers ir vecaa bazniica, vecaakaa maaja ciemaa ar 150 gadu vesturi, ko 19.gs. viduu maaciitaajs viens pats uzceela un bla, bla, bla. Blakus ir atvests treileris, negliita kaku kraasas kaste, kas tiek siltinaata un uzlabota tai vietaa, lai atjaunotu blakus esosho bazniicu. Stulbaakais ir tas, ka nost arii to nejauc. Jumts iebrucis, kruumi aug apkaart, taa vinju tur arii atstaaj. esmu redzeejis fantastiskas guljbuuves buudinjas, kas leenaam puust kaut kur kruumos.
Skolaa tiek ciitiigi vaakti paarstraadaajamie atkritumi: bundzjas, sulas pakas utt., kas, teoreetiski, ir labs piemeers jaunajai paaudzei, tachu arii taa ir iebraukusho skolotaaju iniciatiiva, jo tikliidz iziet no skolas, viss lido, kur pagadaas!
Ko juus par to domaajat?

Ātri vilcieni, komentāri blogā un Austrālija

Turpinot iesākto par vilcieniem, atceļš no Anjaņas ir daudz patīkamāks kā turpceļš. Izrādās, ka no Džeņdžhou (郑州, Zhengzhou) caur Anjaņu uz Pekinu kursē jau pieminētais CRH ātrais vilciens, tāpēc pašlaik sēžu ērtā pirmās klases sēdvietā un Hēbejas ainava zib garām ar 120 km/h ātrumu un jādomā, ka vēlāk brauksim vēl ātrāk.
Alberts zem iepriekšējā ieraksta komentēja sabiedriskā transporta trūkumu Edmontonā un, un atbildot uz to, jāsaka, ka divdesmitā gadsimta sākumā lielākā daļā Ziemeļamerikas pilsētu bija labi attīstītas centrālas sabiedriskā transporta sistēmas, parasti tramvaji un šaursliežu dzelzceļi. Otrā pasaules kara laikā dzelzs un citi materiāli tika novirzīti frontei un transporta infrastruktūra aiz frontes netika labi uzturēta. Tikmēr strauji attīstījās autobūves tehnoloģijas, un pēc kara beigām auto industrija spēja piedāvāt pircējiem pietiekami lētas automašīnas, lai sabiedriskais transports salīdzinājumā būtu pārāk dārgs uzturēšanai. Bez tam bija sākusies piepilsētu ēra un vidusslānis pārcēlās no pilsētu centriem uz nomalēs saceltajiem ciemiem, līdzīgi kā pēdējos gados attīstās arī Rīga. Pietam, dažviet autobūves uzņēmumi pat uzpirka novecojušos tramvajus un vilcienus, lai aizstātu tos ar autobusiem.
Eiropā šī tendence nebija tik izteikta dažādu iemeslu dēļ, jo īpaši tādēļ, ka vecās pilsētas vienkārši nebija iespējams ātri piemērot lielai automašīnu plūsmai, tāpēc pie mums sabiedriskais transport gan pilsētās, gan starp tām ir daudz labāk saglabājies un attīstījies. Ziemeļamerikā liela daļa pilsētu, ieskaitot Edmontonu, ir celtas pēc kara, tāpēc jau pēc plāna īpaši piemērotas individuālajam autotransportam. Pašlaik gan arī Ziemeļamerikas pilsētās ir sākusies sabiedriskā transporta atdzimšana. Edmontonā varbūt vēl nē, bet ja pareizi atceros, Kanādas naftas pilsētā Kalgarī vismaz pa centru kursēja pašlaik Rīgā plānotais zemās grīdas tramvajs. Interesanti, ka ASV kopš divdesmitā gadsimta sākuma nepārtraukti ir darbojusies tikai viena starppilsētu elektrovilciena līnija no Čikāgas uz Sautbendu (South Bend) Indianas pavalstī. (Nevaru īsti atcerēties, bet man liekas, ka vilciens saucas Nort Shore Limited. Pašlaik netieku pie tīmekļa, lai pārbaidītu.) Tā sagadījās, ka man bija iespēja ar šo vilcienu braukt uz un no Gaŗezera 3x3 nometnes aizpagājšvasar, un, lai ari vilciens ir visparastākais transporta līdzeklis, tajā ir jūtama veclaicīga aura līdzīgi kā Londonas metro vilcienos un Maskavas metro stacijās.
Runājot par 3x3, tikko nopirku biļetes lidojumam no Hongkongas uz Adelaidi otrajos Ziemassvētkos un atpakaļ janvāra vidū. Ar nedaudz trīcošo roku nospiedu pogu un nopirku trešdaļu pašreizējās gada algas vērto biļeti, bet tagad esmu ārkārtīgi priecīgs un pārliecināts par šo lēmumu. Vispirms plānoju piedalīties Austrālijas Latviešu jaunatnes dienās un tad Adelaides 3x3! Pa ceļam vēl jāapskata Hongkonga un Singapūra.
[Pašreizējais vilciena ātrums ir 198 km/h.]
Ja jau esmu veltījis divas garas rindkopas vilcienu vēsturei un attīstībai, nekādi nevaru noslēpt savu apsēstību ar transporta tēmu un varu par to arī turpināt. Lidojumam no Honkongas un atpakaļ ir četras daļas, un Singapūras aviolīnijas piedāvā visplašāko veģetārā ēdiena izvēli kādu es jebkad esmu redzējis, tāpēc vienas biļetes ietvaros varēšu izbaudīt džainu reliģijas vadlīnijām atbilstošas pusdienas, indiešu vegānu vakariņas, svaigu (tikai neapstrādātu dārzeņu) pusdienas un arī "Dienvidaustruāzijas" vakariņas. Sīkums, bet būs interesanti.
[Traucamies caur kukurūzas un, šķiet, ziemas kviešu laukiem uz 199 km/h, bet diemžēl nav iespējams neko redzēt tālāk par puskilometru, jo laukus klāj biezs smoga slānis.]
Ak jā, es šo ierakstu es sāku, nevis tikai lai izrādītu savu transporta vēstures erudīciju, bet lai atbildētu uz Alberta komentāru un izskaidrotu, kāpēc es neesmu atbildējis uz citiem šeit ierakstītajiem komentāriem. Iemesls ir vienkāršs, bet skaidrojums diezgan sarežģīts: šajā problēmā jāvaino Ķīnas tā saukta "tīmekļa auklīte" jeb lielais Ķīnas elektroniskās aizsardzības ugunsmūris. No Ķīnas iekšienes ir bloķēta pieeja mūsu izmantotajai blogošanas platformai. Tas nozīmē, ka ja es ierakstu pārlūka adreses ailē rokpelnicelo.blogspot.com, pēc aptuveni piecām sekundēm parādās uzrakts "neizdevās izveidot savienojumu no norādīto adresi, jo lejupielādes laikā adresi pārveidoja." Manis nosūtītais savienojuma pieprasījums ietvēra adresi, kas tīmekļa pārraugu sarakstā atzīmēta kā nevēlama vai kaitnieciska (blogspot.com) tāpēc, sākoties lapas ielādei, uzraudzības sistēma pārtrauc savienojumu. Vienkārši, bet efektīgi.
Blogošanas sistēmas bloķē tad, ja tās izmanto valdībai nevēlas informācijas izplatīšanai, un ja platforma pati nerediģē un neierobežo publicēto saturu. Pašlaik bloķētas ir blogspot (blogger) un Wordpress platformas, kā arī neskaitāmas citas lapas, ieskaitot facebook.com. Pagājušās vasaras vidū, kad Šiņdžaņā sākās nemieri, Ķīna pieprasīja, lai lapas administrācija slēdz vairākas diskusiju un domu biedru grupas, kas kritizē uiguru situāciju vai atbalsta neatkarīgas Austrumturkestānas izveidošanu. Pēc tam, kad firma atteicās izpildīt ultimātu, to sodīja, noslēdzot pieeju lapai no ĶTR izvietotajiem datoriem.
Par laimi ir vairāki veidi kā apiet tīmekļa pieeju kontrolējošās barikādes. Visefektīvākais ir izveidot virtuālo personālo tīklu (VPN, no angļi val.), kas šifrē datora nosūtīto informāciju un slēpj tā īsto atrašanās vietu, tā padarot pieprasītās lapas neredzamas interneta cenzoriem. Taču šāds pakalpojums, ja to nenodrošina, piemēram skola vai darba vieta ārzemēs, maksā naudu un kuram gan atliek lieki kuai (juaņas), ko šķiesties šādiem mērķiem? Vēl pieejamas ir programmas, kas šifrē pieeju tīmeklim par brīvu. Tās ir vai nu īpaši Ķīnai paredzētās programmas, ko finansē valdības pretinieki (piem. Freegate, ko finansē Falunguņ), vai arī programmas, kas paredzētas bezvadu interneta pieejas šifrēšanai un darba vietu uguns sienu apiešanai gadījumos, kad biroja datoriķi bloķē pieeju mūzikas vai sociālās saziņas lapām (Hotspotshield var Tev palīdzēt, ja darbā nevari piekļūt draugiem.lv!).
Šīs programmas gan pēdējo mēnesi darbojas ļoti slikti. Uz valsts pasludināšanas gadadienu tīmekļa auklīte kļuva pavisam barga un īpaši rūpīgi līmēja ciet šo programmu radītos caurumus valstiskās aizsardzības sienā.
Taču, ja ja vari lasīt šo ierakstu, acīmredzami, pie tīmekļa tikt var. Un pat ļoti vienkārši. Jāizmanto tīmeklī balstīta attālinātā pieeja, kas ļauj atvērt vienu lapu citā lapā, tā apejot cenzorus. Vienīgā problēma-- pārraidāmās informācijas apjoms ir stingri ierobežots, tāpēc, atverot lapu, tā tiek vienkāršota un dažas sarežģītas un apjomīgas tās daļas atslēgtas. Tieši šī iemesla dēļ nav iespējams blogā ievietot video un attēlus, kā arī atbildēt uz komentāriem un komentēt citu rakstus. Būs vien jāgaida līdz es atgriezīšos brīvajā pasaulē (jādomā decembrī Hongkongā, vai varbūt Adelaides pludmalēs), lai blogā ievietu video un bildes no Pekinas, mongoļu stepēm un citam pēdējā laikā redzētajām vietām.

T69 乌鲁木齐

Vilciens T69 Pekina-Urumči (Wulumuqi) no Pekinas Rietumu dzelzceļa stacijas atiet 6.39 vakarā un nonāk galā aiznākamās dienas rītā? Man šoreiz vilcienā braucamas vien piecarpus stundas līdz Aņjaņai (安阳, Anyang), bet brauciens vienlaicīgi gan atsauc atmiņā ceļojumu uz Šiņdžaņu pirms diviem gadiem, gan piedāvā ko jaunu.
Neskatoties uz straujo avio industrijas attīstību, vilcieni vēl joprojām ir galvenais tālo ceļojumu transportlīdzeklis Ķīnā. Tikko valsts svētku laikā avīzes ziņoja, ka uzstādīts kārtējais rekords un vienas dienas laikā valsts vilcienu sistēmā pārvadāti vairāk kā seši miljoni cilvēku. Provinču lielās pilsētas savieno blīvs dzelzceļu tīkls un vilcieniem arī nākotnē ir paredzēta nozīmīga vieta transporta infrastruktūrā. Pirms diviem gadiem atklātais vilciena posms uz Tibetas autonomā apgabala galvaspilsētu Lhasu ir moderno tehnoloģiju brīnums, jo tas ne tikai uzbūvēts virs mūžīgā sasaluma aktīvā slāņa, bet to projektējot ierēķināta arī globālās sasilšanas ietekme uz šo dzelzceļu nākotnē. Valdība nebeidz slavēt jaunās uzņēmējdarbības iespējas, ko nodrošina vilciens, bet nelabvēļi melš, ka varbūt ieguldīts pārāk daudz naudas projektā, kura galvenais mērķis ir nodrošināt ātru armijas nogādi Lhasā sacelšanās gadījumā un atvieglot haņu ieceļošanu TAA. Ej nu zin', bet viens ir skaidrs-- vilcieni šeit ir nozīmīgi.
Starp pāris Austrumu krasta bagātajām pilsētām kursē ātrie CRH, kuri var sasniegt pāri par 300 km/h, bet lielākā daļa ceļojumu ir daudz lētākajos un daudzkārt lēnākajos dīzeļvilcienos un šur tur arī elektrovilcienos.
Ķīnas pašreizējā vilcienu sistēma lielā mērā atgādina Krievijas vilcienus, pirmkārt jau tāpēc, ka abās valstīs katrā vilciena vagonā ir elektrisks samovars. Tēja un ātrās nūdeļu zupas ir standarta "paika" gan šeit, gan Krievijā, tāpēc karstais ūdens ļoti noder, un "firmīgie" vilcieni Krievijā nodrošina pasažieriem "stakanus" un metāla turētājus karstas tējas baudīšanai. Vēl iedod arī alumīnija karotīti, ko es ceļā no Maskavas un Pekinu pirms diviem gadiem pazaudēju, par ko dabūju maksāt 30 rubļu zaudējumu naudu. Tāpat kā Krievijā šeit vilcienos parasti ir arī restorāna vagons, bet, piestājot stacijā, uz perona nopērkams šis un tas ēdams.
Krievijā šī piestāšana ir piedzīvojums pati par sevi. Ceļā uz Baikāla pusi jau pie Permas braucēji sāka stāstīt par to, kā pie Baikāla varēs nopirkt žāvētu un kaltētus amuļus, kas esot īpaša delikatese. Atšķirībā no citām mazākām un lielākām Sibīrijas un Tālo austrumu pieturām, kur babuškas pārdeva visu no olām līdz desām un karstiem vārītiem kartupeļiem ar dīllītēm, pie Baikāla tiklīdz tika izlaisti izkāpjošie pasažieri pavadoņi aizvēra durvis un pat fiziski atvairīja amuļu pārdevējas. Laikam jau nelaba pieredze ar caureju saķērušiem pasažieriem pārliecinājusi pavadoņus turēt šaubīgās zivis cik tālu vien iespējams no vilciena. Salīdzinājumā ar Krievijas dzīvīgo un dažādo perona tirdzniecību Ķīnas staciju piedāvājums ir pārregulēts un garlaicīgs. Visur no vienādiem ratiņiem nopērkams tās pašas firmas sarkanās liellopu gaļas nūdeles un žāvētie sojas pupu produkti, kā arī tas pats Tsingtao alus.
Tālo distanču vilcienos Ķīnā parasti iekārtotas četras klases. Mīksto gultu kajītes, kur kopā dzīvo četri ceļotāji. Šiem smalkajiem viesiem nodrošināti tādas ērtības kā mežģīņu galdautiņi un spoguļi. Cietajās gultās gulētājus trijos stāvos vienu no otra atšķir vien sieniņa, un nav arī durvju, kas atdalītu no gaiteņa. Toties ir dzīvīga vagona kopdzīve un naktī skaļa krākšana.
Tuvākiem pārbraucieniem piemērotas ir mīkstās un cietās sēdvietas, kas viena no otra atšķiras tieši ar sēžamvietas cietības pakāpi. Šī ir pirmā reize man Ķīnā braucot ar sēdvietas biļeti. Pašlaik esmu nosēdējis "mīkstajā" krēslā vien trīs stundas un jau tagad esmu gatavs celties un izkāpt. Varētu jau piecelties un pastaigāt, bet papildus sēdvietām pārdod arī stāvvietu biļetes un bez sēdošajiem vagonā ir vismaz 30 stāvoši cilvēki ar mantām. Un ik pa mirklim pa šauro eju starp krēsliem laužas kundzītes ar ratiņiem, no kuriem var nopirkt krustvārdu mīklas, uiguru suvenīrus (jāatceras, ka vilciens ir ceļā uz Cenrālāziju), alu, cīsiņus un limonādi. Protams, es nevaru sūdzēties, jo es varēšu izkāpt pēc stundas, bet daži no stāvošajiem būs vilcienā līdz Urumči, un tad iespējams vēl arī tālāk līdz pat Kašgarai vai Ili Kazahstānas pierobežā.

Muusu pirmaa Pateiciibas diena!!

Pateiciibas dienu Kanaadaa svin oktobra otrajaa pirmdienaa! Kaut kas liidziigs muusu Mikjeldienai, kad cilveeki pateicas Dievam par novaakto razju ! tev un ASV visi eed tiitaru! Sveetki sakriit arii ar indiaanju razjas sveetkeim, taapeec iisti nevar saprasti, ko iisti svin! Patiesiibaa, taapat kaa citur, visi priecaajas par papildus briivu dienu!
Shajaa bildee redzams kautriigais skolas direktors, kursh kopaa ar policista divgadiigo meitu Elsiju kraaso graamatu!

Pastaiga ap ezeru

Iedvesmodamies no gimenes brauciena uz Skanjokalnu ar ritenjiem, :)) noleemaam, ka arii mees vareetu nedeelas nogalee doties izbraucienaa ar ritenjiem, kas izveertaas, par patiikaamu, smiekliigu un aerobikas veertu paargaajienu, ne tikai izbraucienu ar ritenjiem. (Tas gan bija kaadu laiku atpakal, tagad zemi klaaj sniega sega un ledus)

Aarpus Fort Liardas ir kempinga vieta, ezers un taka ap ezeru. Kad ieradaamies Fort Liardaa, mums teica, ka taka nav tiiriita gadiem, tiltinji sabrukusi un nav iespeejams vinju apiet. Tacu driiz peec tam uzzinaajaam ,ka taka briinumainaa kaartaa iztiiriita (nemot veeraa sejienes tempus, tas tiesaam ir briinums) un noleemamm doties sveetdienas izbraukumaa ar ritenjiem. Taa kaa pasiem mums ritenju nav, aineemaamies no draudziigajiem kaiminjiem.

Gaajaa jautri, jo izraadiijaas, ka ap taku nav iespeejams pabraukt ar ritenjiem, celmi, saknes, lapas, slidens. vairaak kritaam no ritenjiem nekaa braucaam ar vinjiem. Saprataam ka brauksana nebuus un saakaam ritenjus stumt, dazviet nest. Taka bija iztiiriita tikai probleema bija tajaa, ka vietaam uudens takas visuu bija liidz potiiteem.:)) Tacu viis beidzaas labi, taku izgaajaam, nedaudz slapjas kaajas, tacu pastaiga bija jauka. Peec tam energijas bija tik daudz, ka izbraukaajaam visu Fort Liardu.

Mana dzimsanas diena!

Te nu es buusu viena pati ar sevi savaa dzimsanas dienaa!:( taada bija mana pirmaa doma, kad Alberts 3. nedeelaa kad bijaam te, pazinjoja, ka vinam ir komandeejums kaa beernu pieskatiitaajam uz Edmontonu, Dreemkatchers konferencee (par kuru pastaastiis pats Alberts).

Bet kaada izveertaas mana dzimsanas diena?

Iepriekseejais vakars man pagaaja gatavojoties uzkodu dienai, 5h bez jokiem, miiciiju miiklu, griezu sastaavdaljas rosolam utt. jo taa kaa mana dzimsanas diena iekrita 5dienaa, es pieteicos uztaisiit uzkodas, domaadama, ka taa buus lieliska iespeeja nosvineet, vismaz kaut kaadaa veidaa, savu dzimsanas dienu, kopaa ar skoloaajiem. Tad nu sabaroju vinjus ar piiraagiem, rosolu un kuucunjaam. Visiem ljoti garsoja piiraagi, tagad man visi prasa recepti.:)

Kas notika taalaak. Ieejot klasee pie loga bija pielikta ziimiite Kuraa bija rakstiits Happy Birthday Liene! Tajaa pasaa dienaa dzimsanas diena bija arii vienai meitenei no klases, kuraa straadaaju, taapeec bija kopbilde ar visu klasi.

Paartraukumaa atrgriezoties skolotaaju istabaa uz taafeles bija uzrakstiits, ka man ir dzimsanas diena, daudzi beerni kaut kur dziredeeja, ka man ir dzimsanas diena taapeec apsveica mani apmeeram 5 reizes visas dienas garumaa.

Kaa parasti dienas viduu ieskreeju pie Kristiines koledzaa, parunaaties, paskatiities, kas labs i-netaa. Vinja runaaja pa telefonu un ieraugot mani diivaini sabijaas. Vinja man prasa, vai atceros, ka vakaraa pie vinjas paseedeesana kopaa ar Vandu (vienu no policistu sievaam), taa sakot manas dzimsanas dienas atziimeesana. Protams. Bet vinja taada kaa nepabeigusi sakaamo, prasa vai man patiik paarsteigumi. Nu, kaa kuru reizi. Vinja man saka, zini, es ieluudzu veel dazus skolotaajus Kenu, vinja sievu Diaanu, Nadiini (1.klases skolotaaju un vinjas viiru) un Melvu Dekeru ar kundzi, jo vinja dzimsanas diena bija vakar. Tad nu bijaam divi jubilaari. Es, nu labi. Kens esot sagatavojis speeles. Es prasu vai kaut ko vajag atnest, eedamu, dzeramu? Vinja saka, nee nee, es esot dzimsanas dienas meitene man neesot jasatraucas.

Pienaaca laiks doties pie Kristiines, mieriigas paseedeesanas un speelju uzspeeleesanas. Aizejot tur bija tikai Kristiine un peec minuuteem 5 ar balonu maisinju un Happy Birthday uzrakstu ieradaas Vanda. Nu kaa jau runaats. Peec mirkla durvis saaka veerties ik pa paaris minuuteem un cilveeki pluuda ieksaa pa durviim. Kas notika peec tam? Liela balle! ~30 cilveeku, pat taadi, kurus redzeeju pirmo reizi.

Daavanas, dzimsanas dienas kuuka, nu kaa pienaakas. Skiet, ka tik liela dzimsanas diena man nebija bijusi gadiem. Pateicoties maniem jaukajiem koleegiem un draugiem - kaiminjiem - Kristiinei un Vandai, dzimsanas diena bija tik izdevusies, ka maajaas paarrados 4:00 no riita!!!

Iisi par skolu!

Jau sen gribeeju uzrakstiit par savu darbinju, bet taa arii nebija sanaacis laika.

Es straadaaju skolaa(Echo Dene School), kuraa ir 10 skolotaaju, 12 klases, kuras iedalaas - 1. klasee, 2/3. klasee; 4. klasee, 5/6. klasee, taa ir pamatskola un vidusskola iedalaas 7/8; 9/10; 11/12. Kopaa skoleenu - registreetu ir 116, bet ar to apmekleesanu ir taa kaa ir. Skolas vadiiba ar to ljoti ciinaas, bet diezgan bezceriigi, jo visiem vieteejiem - tas ir vecaakiem, ir diezgan vienalga.
Skolaa atrodas arii bernudaarzs un Koledza, Koledzu vada muusu jaukaa kaiminjiene Kristiine. Vinja gan pati saka, ka ir siika adatinja siena kaudzee, bet vinjas darbs ir apbriinojams. Vinja straadaa ar cilveekiem kuri veel 40. gadu vecumaa nezin ne kaa rakstiit ne lasiit. tad nu vinja censaas iemaaciit visu saakot ar lasiisanu un rakstiisanu. Apmekleejuma zinjaa arii koledzaa attieksme diezgan liidziiga kaa skolaa kad laiks ir tad atnaaksu.
Lielaakaa dalja skolotaaju nenoskaidrotu iemslu deel naak no New Foundlandas. Skolaa, protams, ir apkalpojosais personaals - skolas saimnieks Moriss, apkopeeja Noriina, kura maacaas koledzaa. Un kaa jau katrai skolai ir maacibdaljas paarzinis - Kens

(kurs bija tas, kurs ruupeejas par mums pirmaas dienas, kad ieradaamies un visi paareejie nezinaaja ko dariit. Arii vins nezinaaja, bet centaas. Un vinjam, sanaaca ljoti labi
, sekretaare - Ketija
un direktors - Riids. Direktors ar noluuku ir ielikts peedeejaa vietaa, jo patiesiiba so skolu vada Kens. Riids seit ir pirmo gadu, tas ir viens, bet vinja perosnaa var redzeet labu cilveeku, kurs neatrodas pareizajaa amataa!( Man nav Riida foto, jo vins ir paaraak kautriigs, lai fotografeetos, bet rakstaa par Pateiciibas dienu bildees varees vinju redzeet).

Melvs Dekers (5/6. klases skolotaajs) un vinja sieva Verna, kura arii straadaa skolaa kaa paliigs beernudaarzaa, dziivo sheit jau 10 gadus, bet Melvu nav iespeejams saparst. Un ne tikai es vai Alberts vinju nesaprot, vinju saprot tikai retais, es briinos, kaa beerni saprot ko vinji saka. Vinja valoda ir taada kaa vecaas Kantrii filmaas, Hei Girl, what are you doing? Bet sie vaardi izklausaas vairaak kaa He gi ot a o ing? kaut kaa taa.:))

Un kas ir ljoti jauk, katru 5dienu skolotaaju istabaa ir uzkodu diena, kad kaads no personaala atnes kaut ko pasha pagatavotu vai veikalaa nopirktu, lai padariitu 5dienu par lieliem sveetkiem, jo 5 dienaa visi juutas nogurusi un neko negribas dariit. Tas ir kaa uzmundrinaajums visas dienas garumaa un galu galaa sad tad panascoties nenaak par ljaunu.

Ko es daru skolaa? Saakumaa paliidzeeju 1. un 2/3. klasees, tagad esmu tikai 2/3. klasee,



kaa paliigs, un divas dienas nedeelaa maacu vijoli - fideleesanu. Iet leeni, jo ..Alberts gan jau pastaastiis par vieteejo iipatniibaam. Fideleesanu maacaas saakot no 5. - 12. klasei, jo nav mazaas vijoles, bet ar mazajaam klaseem ar naakamo meenesi saaksim dziedaat.:))Taa ka esmu kaut kas liidziigs muzikas skolotaajai. Alberts man paliidz kaa asistents. Paldies, Albert!

Arii Alberts skolaa ir ljoti ieveerojama persona, vinjs ir pavaars!Labi, labi, Alberts skolaa straadaa ka "asistents" pavaarei Dzoudijai, Brokastu programmaa. Tas noziimee, ka katru riitu Alberts celjaas plkst. 7:30 naak uz skolu un saakot no 8:00 - 9:00 taisa nopietnas brokastis, katru dienu kaut ko citu, saakot ar olu kulteni un beidzot ar ceptiem kartupeliem. Izveele ir kaa restoraanaa. Kaapeec ieliku vaardu "asistents" peedinjaas? Tpaapeec, ka peedeejaas nedeelas es biju Alberta asistents eediena izdaliisanaa beerniem un Alberts visu gatavoja, jo Dzoudija bija "slima". Ar ko nav skaidrs, jo tikko Alberts devaas uz Edmontonu un nebija neviena, kas brokastis gatavo, Dzoudija jutaas atkal labi.

Ir arii video, bet diemzeel man nesanaaca vinjus ielaadeet. Varbuut citreiz sanaaks.

Bordertouna

Robežpilsētām piemīt īpašs šarms, bet Mandžoulī (满洲里) pārspēj jebko iepriekš pieredzētu. Iebraucot pilsētā no Hulunbeir stepes puses, skatam viena pēc otras paveras franču rokoko pils, neogotiska katedrāle un Tang dinastijas stila ēku komplekss ar zeltītiem jumtiem. Pilsētas centrā ikvienu prasto un vulgāro celtni tā pārspēja katra nākošā, ka Vegasas bezgaumība nobāl salīdzinājumā ar galveno Krievijas un Ķīnas robežpārejas punktu. Mandžoulī ļoti atgādina ASV un Meksikas robežu gan apkārtējās vides ziņā, jo pilsētai visapkārt plešas brūna tuksnešaina stepe, gan cilvēku izskatā un uzvedībā.
Caur šejieni ieved vairāk kā pusi no Ķīnas sauszemes importa, galvenokārt kokmateriālus un naftas produktus. Pilsēta sāka augt kā uz burvju mājiena pēc Krievijas robežas atvēršanas 90. gadu sākumā, un pašlaik šeit dzīvo ap 300 000 cilvēku, bet kā skaidri nojaušams no visuresošajiem uzrakstiem krievu valodā un krievu tūristiem, liela daļa pircēju šeit ir Krievijas Tālo austrumu un Sibīrijas iedzīvotāji. Iepirkties braucējus uz Mandžoulī ar autobusiem un mikroautobusiem ved pieredzējuši iepirkšanās gidi, bet veikalos un tirgos pircējus sagaida krieviski runājoši ķīniešu un mongoļu pārdevēji. Nopirkt šeit var visu, lai gan par kvalitāti jāšaubās. Pilsētas galvenās ielas veikali specializējas santehnikas tirdzniecība, bet citās ielās var atrast apģērbu, apavu, trauku, elektronikas, dārzniecības preču kā arī neskaitāmus krievu suvenīru veikalus.
Par robežas tuvumu liecina arī daudzu apšaubāmu tipāžu klātbūtne. Dažāda vecumu kungi un kundzes uz ielas piedāvā palīdzību atrast un nokārtot jebko, kas vien varētu būt nepieciešams. Piemēram, kādā omulīgā burjatu ēstūzi satiku puisi no Ulanudes, kurš mācās Daliaņā, un pašlaik bija ceļā no kaut kurienes uz kaut kurieni. Pēc īsas sarunas krievu un ķīniešu valodu sajaukumā, viņš piecēlās, bet tā vietā, lai samaksātu par pusdienām, apkalpotāja pasniedza viņam Krievijas Federācijas pasi un mazu kaudzīti dokumentu, ko viņš pirms ašas atvadīšanās un aiziešanas, rūpīgi pārskatīja. Katram šeit ir sava štelle un citu darīšanās jaukties bez vajadzības nedrīkst.
Pēdējā dienā pirms izbraukšanas atpakaļ uz Pekinu, mēs kopā ar otru grupas vadītāju noorganizējām atvadu balli krievu restorānā Марина 888. Amerikāņu studentiem nebija ne jausmas, ko vajadzētu ēst krievu restorānā un no ēdienkartes ķīniešu valodas versijas saprast, ko piedāvā, bija neiespējami. Tāpēc es pasūtīju vakariņas pēc pilnas programmas ar soļanku, salātiem, un nedaudz apšaubāmu kotleti un kartupeļu biezputru, un viss kā par brīnumi izrādījās ļoti garšīgs un gandrīz vai autentisks, kas ir reta parādība ārzemju ēdieniem Ķīnā. Šo restorānu mums bija ieteicis īpaša kontaktpersona-- mums zināms ubags bez kājām, kas pārvietojas uz šļūcamdēļu uz riteņiem, ieteica Marinas restorānu tā nakts uzdzīves dēļ. Pirmā pazīme par gaidāmo labo vakaru bija pie blakus galdiņa sēdošā labi barotā vīra mums visiem divdesmit uzsauktās kolas skārdenes, un drīz pēc tam ali katram pie galda sēdošajam. Maksims strādā ogļu raktuvēs par inženieri un bija aizbraucis brīvdienās uz Baikālu, bet tad izdomājis, ka pie ezera ir pārāk mierīgi un klusi, un ja jau Ķīna tik tuvu, kāpēc gan nepārbraukt pāri robežai. Un tā trešo dienu katru vakaru dzerot un notriecot ogļu raktuvju lielo atvaļinājuma naudu, viņš nonāca mūsu kompānijā. Pēc desmitiem vakarā restorāns pēkšņi pārvērtās par diskoklubu, un uz deju grīdas gaismu zibšņos sāka griezties Sibīrijas daiļā dzimuma vecākās daļas zieds. Vismaz vakara sākumā dejoja tikai dāmas un tikai tās, kam pāri četrdesmit, kas pats par sevi nav nekas pārsteidzošs, bet tehno ritmi bija negaidīti. Pēc mirkļa sākās vakara akcija, kur mūsu grupas vadītājs vinnēja galveno balvu-- šampanieša pudeli. Protams, orandžā uzvarošā pingponga bumbiņa viņam tika iedota jau vakara sākumā.

Indiaanju probleema

Tuvaakajaa laikaa centiishos Jus iepaziistinaat ar galvenajaam probleemaam, kas valda Kanaadas pirmiedziivotaaju sabiedriibaa!
Galvenie jautaajumi vareetu buut:
liekais svars; zems izgliitiibas liimenis, augsts vardarbiibas procents; alkoholisms; Valdiibas dotaaciju neefektiiva izmantoshana, rasisms; u.c.

Nakts Edmontonaa

Peec lasiitaaju luuguma centos atcereeties kaadu interesantu atgadiijumu! Jau kopsh ierashanaas Kanaadaa veeleejos Jums izstaastiit muusu pirmo iipasho celjotaaju piedziivojumu! Daudzkaart esmu dzirdeejis staastus no celotaaju pieredzes par to, kaa bezizejas situaacijaa uzradies glaabeejs, ceriibu starinsh vai nejausha sakritiiba! Klausoties shos staastus, vienmeer iztureejos distanceeti, jo neticeeju laimiigaam sakritiibaam! Luuk, pieraadiijums tam, ka taadas tomeer ir!
Bijaam celjaa apmeeram 30 stundas! Edmontonas lidosta tajaa dienaa mums bija jau 7taa! Pusvienos naktii, kad ielidojaam, saprataam, ka Lienes soma nav atlidojusi, paargurums un paarbiilis, ka neatradiisim viesniicu, bija taads, ka pat miegs iisti vairs nenaaca! E-pasta veestulee tikaam suutiiti uz kaadu viesniicu, kam buutu jaaatrodas "netaalu" no lidostas! Naakamais lidojums bija paredzeets ap 7iem no riita, taapeec domaajaam, ka paaris stundas varam paguleet arii turpat lidostaa, bet to mums neljaava! Lidosta kluva aizvien tukshaaka un mees saneemaam duushu tomeer mekleet viesniicu! Teoreetiski, kaadam bezmaksas lidostas businjam bija jaakursee noteiktajaa marshrutaa, tachu neviens, kam jautaajaam nezinaaja, kur taada ir ,vai arii apgalvoja, ka tas neietilpst vinja marshrutaa!!! Tomeer viens shoferiits noraadiija uz kaut kaada numura businju. Kad piegaajaam, sastapaam tumsneeju pusmuuzja viiru, kursh runaaja ar akcentu angliski. Arii vinsh iisti taa kaa negribeeja muus vest. Mees nesaprataam vai vinsh nezina, kur taa ir vai negrib muus vest! Katraa zinjaa mees teicaam, lai ved uz leetaako, ko vins zina, jo lidostaa palikt nevaram. Businjaa sakaapa veel paaris cilveeki un mees saakaam braukaat pa dazaadaam viesniicaam! Neko nesapeazdami, katraa pieturas vietaa kaapaam aaraa un pateicaamies, bet shis tik atteica, ka shii neesot iistaa vieta un, lai mees braucam taalaak! Mees, kaa jau vienmeer aizdomiigie Austrumeiropieshi, palikushi trijataa ar tumsneejo aizdomiigaa paskata shoferiiti, traucoties pa naksniigo Edmontonu, saakaam justies nedaudz neomuliigi!!! Tad peekshnji shoferiitis saaka jautaat, no kurienes esam, kur braucam!!! Visbeidzot saprataam, ka muus vieno Maate Krievija, jo shoferiitis izskatiijaas Kaukaaza izcelsmes un bija bijis Maskava kaut kad loti sen! Paaris pagriezieni un mees ieraudziijaam uzrakstu "hotel Travelodge", tieshi to, ko mekleejaam! Shoferiitis laipni izstaastiija, cikos iet pirmie businji, noveeleeja laimiigu uztureesanos Kanadaa un "aizripoja"!
Mees taa arii nesaprataam, kaapeec vinsh saakumaa izlikaas neko nesaprotot, bet beigaas tik laipni izpaliidzeeja un par briivu izglaaba muusu nakti...

Karstais avots un NorthernRocky kalni

Mums bija jautraa kompaanija- Policists ar sievu, briivpraatiigais ugunsdzeeseejs, muuzjizgliitiibas skolotaaja un 2 briivpraatiigie, kas dara visu, veel pie tam par briivu!

Viesu maaja

Pagaajushajaa nedeelaa braucaam 5 stundas uz karsto avotu. Braucaam cauri kalniem un apmetaamies nelielaa viesu maajaa/bendziintankaa nekurienes viduu uz Aljaskas lielcela! Faktiski, tur izskatiijaas taa, kaa es biju iedomaajies Aljasku! Vieta atrdoas Britu Kolumbijas ziemelos, kas patiesiibaa nemaz arii nav paaraak taalu no Alaskas! Chalis, kam taa vieta pieder, uztur arii nelielu eestuvi, kuraa katru dienu piestaaj lielaas mashiinas, kas kursee pa lielcelu un vinsh paziist visus shoferus! Vakara uzaicinaajaam vinu paseedeet ar mums pie ugunskura un vinsh teica, ka shai vietaa bija plaanojis uztureeties 2 gadus, bat aizkaveejaas veel 30!!! pats iemaaciijies cept shausmiigi labu maizi un piedaavaa baigi labaas brokastis! Vinjam arii taada labaa draudzeniite arii, pirms 30 gadiem bijusi ciema skaistule. Abi mieraa un sveetlaimee vada savas dienas un lamaajas uz uzpuutiigajiem amerikaanjiem!

Biatlona treneris

Visiem par lielu paarsteigumu un man pasham visvairaak, esmu atklaajis sevii jaunu talantu! Uz Liardu bija atbraucis biatlona treneris ar 40 gadu staazju, kursh ir slavens un ir treneejis Kanaadas izlasi1 Man bija tas gods vinam asisteet divas dienas, kameer vinsh vadiija shaushanas nodarbiibas! Shoziem mes Liardaa meeginaasim pashi vadiit biatlona pulcinju, jo tas chalis dziivo 8 stundu brauciena attaalumaa un shurp nebrauks! Nezinu, kaa tas viss turpinaasies, bet doma ir iepirkt sniega kurpes un biatlona shautenes. Sniega kurpes taapeec, taadas sacensiibas te ziemelos riiko! Nesleepo, bet iet ar sniega kurpeem!

Te es;)

Mees maaciijaamies sniega kurpes piesiet pie kaajaam! nebija tik sarezgiiti, kaa vareetu likties. Galvenais, lai turaas pie kaajas vietaa, kur pirksti beidzas, bet aizmugureejai dalai jaabuut kustiigai, lai guljus shaujot atlociitos taa kaa sleepes.

Te neliels pieraadiijums manam jaunajam talantam, ja kaadam radaas shaubas par mani!

(Paskaidrojums: Biatlona shautenee darbojas ar saspiestu gaisu, liidziigi kaa "gaisene"! Aptveree ir 5 lodiites. Shajaa atteelaa juus varat redzeet, kur es traapiiju!)