Shodien parunaasim nedaudz par cilveeku dziives veidu, pasaules uztveri un attieksmi pret vidi, kuraa tie dziivo!
Vieteejie indianji tradicionaali bija sezonaalie klejotaaji, kas veidoja apmetnes, lai zvejotu upees un mediitu uz dziivnieku takaam! Shajaa divu upju satekaa, ko ieceljotaaji nosauca par Fort Liardu, vieteejie parasti gada laikaa apmetas tikai uz neilgu laiku. Indiaanji parasti dziivoja gjiimenees vai nelielaas grupaas, kas meedza tirgoties un apmainiities ar noderiigu informaaciju vai arii kopaa apmesties uz mediibu sezonas laiku populaaraas apmetnju vietaas!
20. gadsimta viduu Kanaadas valdiiba noleema, ka taa nekaadu kaartiibu nevar uztureet un teica, lai visi naak kopienaa un dziivo uz vietas!
Fort Liardaa neviens maaju nepeeerk, bet visi iiree no kompaanijas treilerus vai Ciemata maajas! Veel joprojaam, peec 60 gadiem var dzirdeet, ka cilveeki saka, ka vinji ir apmetushies, nevis dziivo kaadaa tur ielaa vai maajaa! "Vecos laikos" atkritumu nebija tik daudz, lai iespringtu, taapeec, atgriezoties peec gada kaadaa mediibu vietaa, nebija probleemu ar nepaarstradaajamiem atkritumiem.
Maaksliigi radiitaa pilseetinja nevienam nepieder. Nevienu neuztrauc atkritumu kalni, kas kraajas visur! Iedomaajieties, nekuriens viduu, mezjaa, izcirsti ieloki, kuros iebuuvee maajas vai uzstutee paarvietojamus treilerus, taadejaadi radot ielas! Nekurienes viduu indiaanji mazgaajs hloreetaa uudenii, ko iires maajaam piegaadaa, jo nevienas akas jau nav! Vieteejie nejuut "teevzemes miilestiibu"pret vietu, kuraa dziivo taa, kaa mees to saprotam, jo nav taada tradiicija, taadeelj vinjus lielaa meeraa neuztrauc skaarda bundzjas un alkohola pudelas, kas meetaajas galvenaas ielas viduu! Protams, maaju apsaimniekotaaji savaac atkritumus un,Dievs vien zin, kur aizved, tachu tas jau netraucee meeslot ejot pa ielu!
Interesanta attieksme ir pret maajaam, kas tiek pamestas! Taas netiek atjaunotas, taas netiek nojauktas vai brutaali nodedzinaatas, bet paliek ieaugushas kruumos! Tas ir kaarteejaais piemeers citaadaakai pasaules uztverei! Baiss paskats- galvenaa ielaa katra otraa maaja ar aizsistiem laogiem vai pusdegusi un pamesta. Esmu dzirdeejis, ka shii nav nvieniigaa vieta, kur taa izskataas. Diivaini tas liekas tikai tiem, kas sheit dziivo nesen, jo paareejiem taa ir norma. Fantastisks piemeers ir vecaa bazniica, vecaakaa maaja ciemaa ar 150 gadu vesturi, ko 19.gs. viduu maaciitaajs viens pats uzceela un bla, bla, bla. Blakus ir atvests treileris, negliita kaku kraasas kaste, kas tiek siltinaata un uzlabota tai vietaa, lai atjaunotu blakus esosho bazniicu. Stulbaakais ir tas, ka nost arii to nejauc. Jumts iebrucis, kruumi aug apkaart, taa vinju tur arii atstaaj. esmu redzeejis fantastiskas guljbuuves buudinjas, kas leenaam puust kaut kur kruumos.
Skolaa tiek ciitiigi vaakti paarstraadaajamie atkritumi: bundzjas, sulas pakas utt., kas, teoreetiski, ir labs piemeers jaunajai paaudzei, tachu arii taa ir iebraukusho skolotaaju iniciatiiva, jo tikliidz iziet no skolas, viss lido, kur pagadaas!
Ko juus par to domaajat?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru