Ātri vilcieni, komentāri blogā un Austrālija

Turpinot iesākto par vilcieniem, atceļš no Anjaņas ir daudz patīkamāks kā turpceļš. Izrādās, ka no Džeņdžhou (郑州, Zhengzhou) caur Anjaņu uz Pekinu kursē jau pieminētais CRH ātrais vilciens, tāpēc pašlaik sēžu ērtā pirmās klases sēdvietā un Hēbejas ainava zib garām ar 120 km/h ātrumu un jādomā, ka vēlāk brauksim vēl ātrāk.
Alberts zem iepriekšējā ieraksta komentēja sabiedriskā transporta trūkumu Edmontonā un, un atbildot uz to, jāsaka, ka divdesmitā gadsimta sākumā lielākā daļā Ziemeļamerikas pilsētu bija labi attīstītas centrālas sabiedriskā transporta sistēmas, parasti tramvaji un šaursliežu dzelzceļi. Otrā pasaules kara laikā dzelzs un citi materiāli tika novirzīti frontei un transporta infrastruktūra aiz frontes netika labi uzturēta. Tikmēr strauji attīstījās autobūves tehnoloģijas, un pēc kara beigām auto industrija spēja piedāvāt pircējiem pietiekami lētas automašīnas, lai sabiedriskais transports salīdzinājumā būtu pārāk dārgs uzturēšanai. Bez tam bija sākusies piepilsētu ēra un vidusslānis pārcēlās no pilsētu centriem uz nomalēs saceltajiem ciemiem, līdzīgi kā pēdējos gados attīstās arī Rīga. Pietam, dažviet autobūves uzņēmumi pat uzpirka novecojušos tramvajus un vilcienus, lai aizstātu tos ar autobusiem.
Eiropā šī tendence nebija tik izteikta dažādu iemeslu dēļ, jo īpaši tādēļ, ka vecās pilsētas vienkārši nebija iespējams ātri piemērot lielai automašīnu plūsmai, tāpēc pie mums sabiedriskais transport gan pilsētās, gan starp tām ir daudz labāk saglabājies un attīstījies. Ziemeļamerikā liela daļa pilsētu, ieskaitot Edmontonu, ir celtas pēc kara, tāpēc jau pēc plāna īpaši piemērotas individuālajam autotransportam. Pašlaik gan arī Ziemeļamerikas pilsētās ir sākusies sabiedriskā transporta atdzimšana. Edmontonā varbūt vēl nē, bet ja pareizi atceros, Kanādas naftas pilsētā Kalgarī vismaz pa centru kursēja pašlaik Rīgā plānotais zemās grīdas tramvajs. Interesanti, ka ASV kopš divdesmitā gadsimta sākuma nepārtraukti ir darbojusies tikai viena starppilsētu elektrovilciena līnija no Čikāgas uz Sautbendu (South Bend) Indianas pavalstī. (Nevaru īsti atcerēties, bet man liekas, ka vilciens saucas Nort Shore Limited. Pašlaik netieku pie tīmekļa, lai pārbaidītu.) Tā sagadījās, ka man bija iespēja ar šo vilcienu braukt uz un no Gaŗezera 3x3 nometnes aizpagājšvasar, un, lai ari vilciens ir visparastākais transporta līdzeklis, tajā ir jūtama veclaicīga aura līdzīgi kā Londonas metro vilcienos un Maskavas metro stacijās.
Runājot par 3x3, tikko nopirku biļetes lidojumam no Hongkongas uz Adelaidi otrajos Ziemassvētkos un atpakaļ janvāra vidū. Ar nedaudz trīcošo roku nospiedu pogu un nopirku trešdaļu pašreizējās gada algas vērto biļeti, bet tagad esmu ārkārtīgi priecīgs un pārliecināts par šo lēmumu. Vispirms plānoju piedalīties Austrālijas Latviešu jaunatnes dienās un tad Adelaides 3x3! Pa ceļam vēl jāapskata Hongkonga un Singapūra.
[Pašreizējais vilciena ātrums ir 198 km/h.]
Ja jau esmu veltījis divas garas rindkopas vilcienu vēsturei un attīstībai, nekādi nevaru noslēpt savu apsēstību ar transporta tēmu un varu par to arī turpināt. Lidojumam no Honkongas un atpakaļ ir četras daļas, un Singapūras aviolīnijas piedāvā visplašāko veģetārā ēdiena izvēli kādu es jebkad esmu redzējis, tāpēc vienas biļetes ietvaros varēšu izbaudīt džainu reliģijas vadlīnijām atbilstošas pusdienas, indiešu vegānu vakariņas, svaigu (tikai neapstrādātu dārzeņu) pusdienas un arī "Dienvidaustruāzijas" vakariņas. Sīkums, bet būs interesanti.
[Traucamies caur kukurūzas un, šķiet, ziemas kviešu laukiem uz 199 km/h, bet diemžēl nav iespējams neko redzēt tālāk par puskilometru, jo laukus klāj biezs smoga slānis.]
Ak jā, es šo ierakstu es sāku, nevis tikai lai izrādītu savu transporta vēstures erudīciju, bet lai atbildētu uz Alberta komentāru un izskaidrotu, kāpēc es neesmu atbildējis uz citiem šeit ierakstītajiem komentāriem. Iemesls ir vienkāršs, bet skaidrojums diezgan sarežģīts: šajā problēmā jāvaino Ķīnas tā saukta "tīmekļa auklīte" jeb lielais Ķīnas elektroniskās aizsardzības ugunsmūris. No Ķīnas iekšienes ir bloķēta pieeja mūsu izmantotajai blogošanas platformai. Tas nozīmē, ka ja es ierakstu pārlūka adreses ailē rokpelnicelo.blogspot.com, pēc aptuveni piecām sekundēm parādās uzrakts "neizdevās izveidot savienojumu no norādīto adresi, jo lejupielādes laikā adresi pārveidoja." Manis nosūtītais savienojuma pieprasījums ietvēra adresi, kas tīmekļa pārraugu sarakstā atzīmēta kā nevēlama vai kaitnieciska (blogspot.com) tāpēc, sākoties lapas ielādei, uzraudzības sistēma pārtrauc savienojumu. Vienkārši, bet efektīgi.
Blogošanas sistēmas bloķē tad, ja tās izmanto valdībai nevēlas informācijas izplatīšanai, un ja platforma pati nerediģē un neierobežo publicēto saturu. Pašlaik bloķētas ir blogspot (blogger) un Wordpress platformas, kā arī neskaitāmas citas lapas, ieskaitot facebook.com. Pagājušās vasaras vidū, kad Šiņdžaņā sākās nemieri, Ķīna pieprasīja, lai lapas administrācija slēdz vairākas diskusiju un domu biedru grupas, kas kritizē uiguru situāciju vai atbalsta neatkarīgas Austrumturkestānas izveidošanu. Pēc tam, kad firma atteicās izpildīt ultimātu, to sodīja, noslēdzot pieeju lapai no ĶTR izvietotajiem datoriem.
Par laimi ir vairāki veidi kā apiet tīmekļa pieeju kontrolējošās barikādes. Visefektīvākais ir izveidot virtuālo personālo tīklu (VPN, no angļi val.), kas šifrē datora nosūtīto informāciju un slēpj tā īsto atrašanās vietu, tā padarot pieprasītās lapas neredzamas interneta cenzoriem. Taču šāds pakalpojums, ja to nenodrošina, piemēram skola vai darba vieta ārzemēs, maksā naudu un kuram gan atliek lieki kuai (juaņas), ko šķiesties šādiem mērķiem? Vēl pieejamas ir programmas, kas šifrē pieeju tīmeklim par brīvu. Tās ir vai nu īpaši Ķīnai paredzētās programmas, ko finansē valdības pretinieki (piem. Freegate, ko finansē Falunguņ), vai arī programmas, kas paredzētas bezvadu interneta pieejas šifrēšanai un darba vietu uguns sienu apiešanai gadījumos, kad biroja datoriķi bloķē pieeju mūzikas vai sociālās saziņas lapām (Hotspotshield var Tev palīdzēt, ja darbā nevari piekļūt draugiem.lv!).
Šīs programmas gan pēdējo mēnesi darbojas ļoti slikti. Uz valsts pasludināšanas gadadienu tīmekļa auklīte kļuva pavisam barga un īpaši rūpīgi līmēja ciet šo programmu radītos caurumus valstiskās aizsardzības sienā.
Taču, ja ja vari lasīt šo ierakstu, acīmredzami, pie tīmekļa tikt var. Un pat ļoti vienkārši. Jāizmanto tīmeklī balstīta attālinātā pieeja, kas ļauj atvērt vienu lapu citā lapā, tā apejot cenzorus. Vienīgā problēma-- pārraidāmās informācijas apjoms ir stingri ierobežots, tāpēc, atverot lapu, tā tiek vienkāršota un dažas sarežģītas un apjomīgas tās daļas atslēgtas. Tieši šī iemesla dēļ nav iespējams blogā ievietot video un attēlus, kā arī atbildēt uz komentāriem un komentēt citu rakstus. Būs vien jāgaida līdz es atgriezīšos brīvajā pasaulē (jādomā decembrī Hongkongā, vai varbūt Adelaides pludmalēs), lai blogā ievietu video un bildes no Pekinas, mongoļu stepēm un citam pēdējā laikā redzētajām vietām.