Dzimšanas diena

Šodien nenovēršami paliek 26, par ko atliek vien priecāties. Pagājušogad ar manu amerikāņu viesģimenes palīdzību svinējām ar vērienu kā Neatkarības dienas pikniku: parkā ar klātiem galdiem, kokteiļiem, un dejām līdz vakaram.

Šogad diez vai pārsitīsim pagājušo gadu, jo nav man Melisas vēriena, bet cenšos. Esmu atradis bāru, ko vairāk vai mazāk pilnībā pārņemsim svinībām.

Vietu atrast nebija viegli, jo vajadzību un noteikumu traki daudz: viesu vidu ir gan dzērāji, gan nedzērāji, musulmaņi un kristieši, amerikāņi un ķīnieši. Par vidusceļu ir kļuvis mazs bārs, ka atrodas netālu no ārzemnieku iecienītā Sanlitun kvartāla, bet lielceļa otrā pusē, tā lai tie, kas bīstas ārzemnieku izlaidības, nebaidītos, bet tie, kas labprāt uzturās laowai sabiedrībā, nebūtu pārāk tālu no ierastā un pazīstamā.

Kļūt par bāra galvenajiem apmeklētājiem būs vienkārši, jo, jau vairākus mēnešus to vērojot, pircējus tur redzejis esmu vien divreiz. Bāra īpašnieks saka, ka esot to atvēris, lai būtu kur ar draugiem satikties, bet acīmredzot draugu viņam nav daudz. Bet varbūt viesus atbaida saimnieka mūzikas gaume: uz lielā iekrāna pie bāra rāda mūzikas koncerpārraides no Vīnes.

Lai nu kā, esam sarunājuši, ka varēs nomainīt mūziku, alu dabūt par puscenu, un ballēt cik ilgi vien grib. Ielūgumi arī izsūtīti. Vēl jāaiziet apgriezt matus un nomazgāties, nopirkt uzkodas un uzvilkt tīru kreklu un viss būs ballei gatavs.

Priecīgu visiem manu dzimšanas dienu!

Užopis (Pārupes) Republika

Kārlis man te viņnedēļ uzaicinājumu pievienoties šim emuāram atsūtīja un vēl e-pastu ar paskarbu norādījumu, ka jāraksta ar man te kaut kas esot! Tā nu es te tagad rakstu...

šodien, baudot pirmo skaisto, silto un saulaino dienu pēc ilgiem laikiem, klīdu pa Viļņas vecpilsētas ielām! Jāsāk jau laikam ar atziņu, ka šai pilsētai tomēr ir savs šarms un man būs jāsāk piekrist cilvēkiem, kas saka, ka Viļņa vismaz tik pat interesanta, ja ne vēl interesantāka kā Rīga. Bija man pat mērķis šiem klejojumiem- biju izlēmusi beidzot apmeklēt slaveno Užopis rajonu, kas pasludināja neatkarību un nosauca sevi par Republiku 1997.gada 1.aprīlī. Viņiem i konstitūcija, i armija ir! armijas sastāvā dibināšanas bridi gan bija tikai 17 karavīru, bet skaitam nav nozīmes! Konstitūcijā minētie punkti, kas nosaka, ka katram sunim ir tiesības būt sunim, ka cilvēks drīkst būt laimīgs kā arī drīkst būt nelaimīgs, izskaidro faktu, ka šo rajonu sauc par bohēmistu vai vienkārši parasto dzērāju rajonu. Republikas pašreizējais prezidents ir dzejnieks un visas mazās ielas ir mākslas galeriju un bohēmisku veikaliņu pilnas. Pievienoju ar kādu bildi, lai labāk izprotams šīs vietas šarms...diemžēl neizdevās labā rakursā uzņemt bildi ar ceļa zīmi, kas paziņo, ka šajā zemē visas sievietes staigā tikai kailas!
Bet pamatdoma tad kāda....patika!:)

Atbloķēts

Šorīt pēkšņi atklāju, ka Ķīnas kiberaukle (mans raksts par "viņu" diena.lv blogā atrodams šeit) ir atbloķējusi blogger.com, tā kā tagad es arī varu nedaudz atskaitīties par to, kā iet. Esmu grēkojis vēl vairāk par Lieni un Albertu, un izlaidis aprakstus gan no Ausrālijas, gan Junaņas, gan vēl arī daudzām citām vietām.

Kompensācijai mana bilde kopā ar pēdējo imperatori Pujī viņa pilī Cjangcjunā. ... Lai gan, pamatīgāk ieskatoties, varbūt tas nemaz nav Pujī, bet kāda no viņa ielikteņu valdības militārpersonām. Ei nu zini...

Pašlaik galvenā ziņa ir, ka ir pienācis pavasaris. Piedāvāju pavasari, kā tas izskatās autobusa pieturā blakus Ārzemju valodu universitātes vārtiem.

Pirmdiena pēc Lieldienām.

Aprīļa vidus.

2.maijs.