piektdiena, 2009. gada 26. jūnijs
piektdiena, 2009. gada 19. jūnijs
Arhlatviešos
Lidojums caur Maskavu uz Ufu bija neveiksmīgāks kā biju gaidījis, jo pārbrauciens starp Šeremetevo-I un Šeremetevo-II izrādījās satriecošs un dārgs. 15 minūšu brauciens mums pieciem izmaksāja 85 eiro, bet lai arī bija skaidrs, ka tiekam apšmaukti, tik vēlā naktī nebija iespējams ātri iespējams atrast ko lētāku un loģiskāku.
Ufas pilsēta ir ap 30km gara un pārsteidzoši liela un bagāta. Ienākumi no naftas atļāvuši uzcelt krāšņu baltu prezidenta pili. Visur ir plakāti par tautu-- baškīru, krievu, un tatāru-- draudzību, kā ari tautas varoņa kā Salavata Julaeva plakāti un slavinājumi. Pagājušogad republika svinēja 450-to miermīlīgas pievienošanās Krievijai gadadienu. Tāpat daudzviet redzami arī pagājušonedēļ bijušās "Krievijas dienas" plakāti, atgādinot, ka republika joprojām ir Krievijas sastāvdaļa, neskatoties uz pašpasludināto un Kremļa apstiprināto autonomiju.
Baškīrijas latvieši dzīvo galvenokārt Arhangaļskas rajonā ap 100km uz ziemeļiem no Ufas, un tur Latviešu centrs ir Arhlatviešu ciems, kas šeit pazīstams kā Maksim Gorki, jo tā kādreiz saukts šeit esošais kolhozs. Kolhozs esot bijis bagāts-- "kolhozs miljonārs," atkārto vai katrs satiktais ciema iedzīvotājs. Kā zina stāstīt viena no Arhlatviešu baškīru veikalniecēm, kolhozs esot bijis bagāts, jo strādājuši daudz cītīgu latviešu, bet rakstnieka vārdā tas nosaukts, jo revolucionārais sabiedrības kritiķis reiz braucis pa ceļu, kas tagad kalpo kā ciema galvenā iela.
Jau rīt šeit ieradīsies gandrīz 200 pirmo Viskrievijas latviešu dziedāšanas svētku dalībnieki, un ciemats tā pat kā viss Arhangaļskas rajons un pat ierēdņi Ufā tam cītīgi gatavojas. Piemineklis Tēvijas karā kritušajiem atbrīvotājiem ir svaigi nobalsināts un viņu vārdi pārklāti ar bronzas krāsu. Celiņam uz pieminekli apmales ir nokrāsotas spoži baltas, bet pakāpieniem uzliets svaigs cements, kurā gandrīz iekāpju.
Šādi svētki Krievijā notiek pirmo reizi. Reti kuram Krievijas latvietim ir bijusi iespēja apmeklēt citus latviešu kultūras biedrību centrus valstī un savstarpējās saites ne tuvu nav pielīdzināmas Rietumos dzīvojošo tautiešu stiprajām organizācijām un personiskajām draudzībām, kas vieno pāri kontinentiem un laika joslām. Krievijas mērogi un specifiskā latviešu kopienu vēsture kavē šādu saikņu attīstīšanos. Atšķirības starp tiem, kas nonākuši šeit no dzimtbūšanas brīva gaisa un zemes meklējot, vai tiem, kas izsūtīta, kā arī paši devušies labākas dzīves meklējumos ir mērāmas pretrunīgās ideoloģijās, gadu desmitos, un valodas prasmju dažādībā.
Baškīrijas (Baškortostānas) valdība aktīvi atbalsta svētkus, un sedz lielu daļu to izdevumu, jo latviešu pulcēšanās un svētku "Лиго" svinēšana lieliski ietilpst valsts multikulturālajos principos. Krievu un tatāru šeit ir vairāk par republikas nomināltautību baškīriem, valdība uz ilglaicīgu palikšanu pie varas tikušā prezidenta Murtaza Rahimova vadībā balsta reģiona dažādo tautību kultūras izpausmes, jo tādējādi multikulturālisma aizsegā var turpināt pastāvēt baškīru ekonomiskā republikas elite.
Neskatoties uz politiku, svētki solās būt skaisti un to laikā paredzamās satikšanās-- neaizmirstamas.
Ufas pilsēta ir ap 30km gara un pārsteidzoši liela un bagāta. Ienākumi no naftas atļāvuši uzcelt krāšņu baltu prezidenta pili. Visur ir plakāti par tautu-- baškīru, krievu, un tatāru-- draudzību, kā ari tautas varoņa kā Salavata Julaeva plakāti un slavinājumi. Pagājušogad republika svinēja 450-to miermīlīgas pievienošanās Krievijai gadadienu. Tāpat daudzviet redzami arī pagājušonedēļ bijušās "Krievijas dienas" plakāti, atgādinot, ka republika joprojām ir Krievijas sastāvdaļa, neskatoties uz pašpasludināto un Kremļa apstiprināto autonomiju.
Baškīrijas latvieši dzīvo galvenokārt Arhangaļskas rajonā ap 100km uz ziemeļiem no Ufas, un tur Latviešu centrs ir Arhlatviešu ciems, kas šeit pazīstams kā Maksim Gorki, jo tā kādreiz saukts šeit esošais kolhozs. Kolhozs esot bijis bagāts-- "kolhozs miljonārs," atkārto vai katrs satiktais ciema iedzīvotājs. Kā zina stāstīt viena no Arhlatviešu baškīru veikalniecēm, kolhozs esot bijis bagāts, jo strādājuši daudz cītīgu latviešu, bet rakstnieka vārdā tas nosaukts, jo revolucionārais sabiedrības kritiķis reiz braucis pa ceļu, kas tagad kalpo kā ciema galvenā iela.
Jau rīt šeit ieradīsies gandrīz 200 pirmo Viskrievijas latviešu dziedāšanas svētku dalībnieki, un ciemats tā pat kā viss Arhangaļskas rajons un pat ierēdņi Ufā tam cītīgi gatavojas. Piemineklis Tēvijas karā kritušajiem atbrīvotājiem ir svaigi nobalsināts un viņu vārdi pārklāti ar bronzas krāsu. Celiņam uz pieminekli apmales ir nokrāsotas spoži baltas, bet pakāpieniem uzliets svaigs cements, kurā gandrīz iekāpju.
Šādi svētki Krievijā notiek pirmo reizi. Reti kuram Krievijas latvietim ir bijusi iespēja apmeklēt citus latviešu kultūras biedrību centrus valstī un savstarpējās saites ne tuvu nav pielīdzināmas Rietumos dzīvojošo tautiešu stiprajām organizācijām un personiskajām draudzībām, kas vieno pāri kontinentiem un laika joslām. Krievijas mērogi un specifiskā latviešu kopienu vēsture kavē šādu saikņu attīstīšanos. Atšķirības starp tiem, kas nonākuši šeit no dzimtbūšanas brīva gaisa un zemes meklējot, vai tiem, kas izsūtīta, kā arī paši devušies labākas dzīves meklējumos ir mērāmas pretrunīgās ideoloģijās, gadu desmitos, un valodas prasmju dažādībā.
Baškīrijas (Baškortostānas) valdība aktīvi atbalsta svētkus, un sedz lielu daļu to izdevumu, jo latviešu pulcēšanās un svētku "Лиго" svinēšana lieliski ietilpst valsts multikulturālajos principos. Krievu un tatāru šeit ir vairāk par republikas nomināltautību baškīriem, valdība uz ilglaicīgu palikšanu pie varas tikušā prezidenta Murtaza Rahimova vadībā balsta reģiona dažādo tautību kultūras izpausmes, jo tādējādi multikulturālisma aizsegā var turpināt pastāvēt baškīru ekonomiskā republikas elite.
Neskatoties uz politiku, svētki solās būt skaisti un to laikā paredzamās satikšanās-- neaizmirstamas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)