Pēc garā un negaidītā lidojuma no Helsinkiem, kur nonācu tāpēc, ka lidojums Rīga-Taškenta kavējās ASV Austrumkrasta nelāgo laikapstākļu dēļ, Pekina izskatījās uz matu kādu to atstāju pirms gada. Pilsētu ieraudzīju labi ja minūti pirms lidmašīnas ratu pieskaršanās zemei, jo to klāja bieza brūna migla. Negaidīti lidmašīnu sagaidīja Tatas bruņotās policijas apsardze, jo kā jau lidmašīnā atrastajā avīzē biju lasījis, Pekinas lidostā tobrīd bija paaugstināts apsardzes līmenis, lai nodrošinātos pret iespējamām nekārtībām Xiņdzjaņā notiekošās starptautiskās izstādes laikā.
Reģistrēšanās Pekinas Tautību universitātē bija vienlaicīgi gan patīkama, gan arī nedaudz biedējoša. Atskārtu, ka esmu atpakaļ vietā, kur jāstāv rindās, lai nonāktu pie darbiniekiem, kuri, lai arī ļoti cenšas, paši neko daudz nevar palīdzēt, lai arī kāds jautājums būtu jārisina. Dabūju skriet uz priekšu un atpakaļ, jo izrādās, ka nezkādu iemeslu dēļ es vēljoprojām skaitos Ārzemju valodu universitātes studentiņš un Tautību augstskola nevar mani piereģistrēt. Tagad vēl vismaz pāris dienas nevarēšu dabūt ēdamzālē un bibliotēkā izmantojamo identifikācijas karti.
Pēc tam, kad biju piereģistrējies kā ārzemju students, saņēmu apzīmogotu lapiņu ar paziņojumu, ka esmu ārzemju students un ka varu studēt etnoekoloģijas fakultātē. Nonākot fakultātē, kas atrodas eksakto zinātņu korpusa 11. stāvā, izrādījās, ka neesmu studentu sarakstā. Tad nu vilku ārā savu apzīmogotu papīrīti un droši apgalvoju, ka taisnība ir man un es esmu viņu students neskatoties uz to, ka sekretāre spēja atcerēties tikai vienu gadījumu, kad fakultātē bijis korejiešu students, un citu ārzemnieku tur neesot. Pēc telefona zvana uz starptautisko nodaļu apstiprinājās, ka man taisnība un tagad rīt jādodas atpakaļ, lai piereģistrētos kopā ar pārējiem jaunajiem doktorantiem.
Ar augstskolu var nedaudz iepazīties šeit: http://j.map.baidu.com/jOTeJ Ar A atzēmēti galvenie vārti, J ir manas kopmītnes, bet tur, kur atrodas ceļamkrāns, tagad slejas Dzīvībs un ekoloģijas fakultātes ēka.
Kopmītnēs solītā trīsistabu dzīvokļa vietā man ierādīts divistabu dzīvoklītis, kas jādala ar vēl vienu studentu. Tajā paredzēta dalīta guļamistaba un kopēja viesistaba, bet iepriekšējie iemītnieki dzīvojuši katrs savā istabā un viesistabu ar skapjiem un aizkariem viesistabu atdalījuši no koridora. Tā kā istabas biedrs ir iekārtojies guļamistabā, man pienākas viesistaba. Neesmu sajūsmā par iekārtojumu, bet pēc pamatīgas tīrīšanas dzīves vieta būs labu labā. Pašlaik gan vēl kopmītnēs nedzīvoju un tā vietā viesojos pie draugiem pilsētas austrumos, jo mācības pa īstam nesāksies vismaz līdz nākamajai nedēļai.
Vēl paspēju pagājušnedēļ vienu dienu pastrādāt mobilo telefonu testēšanas firmā. Tad arī sāku rakstīt šo ierakstu, jo todien nebija daudz darāmā, bet nebija arī pietiekami daudz brīvā laika, lai ierakstu pabeigtu. Bija patīkami atgriezties ierastajā vietā, lai gan pa ceļam apmaldījos, jo mazā metro stacija gada laikā ir kļuvusi par metro pārsēšanās staciju ar trim izejām un tai garām uzcelts sešu vai astoņu joslu virs zemes pacelts lielceļš. Šejienes pārmaiņu temps ir neaptverams!
Protams, vienas dienas darbiņš bija patīkams papildinājums kabatai, tāpat kā šodien beidzot izmaksātā stipendija. Tagad ar naudu kabatā un drošību, ka atradīsies arī vietiņa lekcijās, varu sākt gatavoties mācībām. Uz piektdienu jāsagatavo pirmais mājasdarbs ķīniešu rakstības kursam. Sestdien jāiet vēlēt, bet sestdienas vakarā ar dragiem.lv palīdzību organizēju sanākšanu šeit dzīvojošajiem latviešiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru