Jau otrais Jaunais gads divu mēnešu laikā

Vakar ar vairāku stundu garu uguņošanu pienāca jaunas Tīģera gads. Man jau otrais Jaunas gads pēc kārtas divu mēnešu laikā. Taču nekādā gadījumā nevar sūdzēties par apnicību, jo rietumnieku saules kalendāra Jaunas gads tiek svinēts ļoti atšķirīgi no šejienes vecā gada pavadīšanas un jaunā sagaidīšanas.

Pirmkārt jau jāsāk ar to, ka Jaunais gads, jeb Pavasara svētki, ir gada lielākie ģimenes svētki un tādēļ nedaudz līdzinās Ziemassvētkiem tieši no ģimeniskuma aspekta. Visi, kas vien var, dodas mājās pie ģimenes, kas tāda migrantu pilsētā kā Pekina nozīmē, ka uz nedēļu slēdz lielāko daļu iestāžu, veikalu un pat ēstūžu. Jau nedēļu pirms svētkiem pilsēta sāka tukšoties, bet Vecgada vakarā atvērts bija vien Makdonalds, uz ielām nebija mašīnu un metro vagonos gandrīz visu dienu varēja dabūt sēdvietu.

Lai arī pilsētas kņada un satiksme aprima, to aizstāja gandrīz napārtrauktas sprādzienu skaņas. Ķīniešu uguņošanas simboliskais mērķis ir ļauno garu un neveiksmes aizbaidīšana, tāpēc uguņošanā skaļums ir tikpat svarīgs kā gaismas krāšņums. Uz mājām attālākās provincēs aizbraukušos ielas tirgoņus ap svētkiem aizstāj sarkanas teltis ar uguņošanas ierīcēm, raķetēm, un visvisāda veida skaļuma un sprādzienu uzpariktēm. Lai arī šie produkti nepavisam nav lēti, pircēju netrūkst, jo uguņošana paredzēta netikai Jaungada naktī, bet piecpadsmit dienas no vietas katru nakti.

Man par pārsteigumu arī Vecgada vakarā uguņošana bija nevis pusnakts sagaidīšanas kulminācija, bet gan daudzu stundu garš process. Visu dienu pilsētā bija dzirdami sprādzieni un jau ap sešiem vakarā, braucot autobusā uz manas kādreizējās viesģimenes mājām, autobusam bija jābrauc apkārt ielas vidū palaistām uguns strūklakām. No Rao ģimenes omulīgā dzīvokļa divpadsmitajā stāvā visu vakariņu laiku pavērās krāšņs skats uz uguns bumbām, puķēm un strūklakām tieši mūsu logu augstumā.

Ar uguņošanu aiz loga visu nakti sacentās televizors, kur vispirms vēl ēst gatavošanas laikā bija redzams Prezidents Hu, kurš tieši Vecgada dienā bija devies uz valsts dienvidaustrumiem, lai apciemotu kādreizējos revolucionāros paraugciematus. Pēc tam visu vakaru rādīja krāšņu šovu ar dejām un dziesmām, kuras izpildīja vai visas ievērības cienīgās zvaigznes no Tautas republikas un aizrobežas ķīniešu mākslinieki.

Kamēr smaidošais Hu kopā ar vēl smaidīgākām padzīvojušām kundzēm televizorā veikli ripināja Jaunā gada sagaidīšanai paredzētas nezināmas izcelsmes gaļas bumbiņas, mēs kopā ar Rao mammu, tēvu, māsu Di un viņas vīru Ni, māsīcu Reirei un viņas vīru, kā arī vēl diviem ārzemju studentiem pildījām klimpas (饺子, jiaozi), kas ir ļoti līdzīgas krievu pildītajiem pelmeņiem. Ūdenī vārītas klimpas ir nozīmīgākais Jaunā gada ēdiens, jo to pildīšana, jeb locīšana (包， bao), ir tas pats vārds kā "apskaušana" un "iekļaušana", tāpēc klimpu pildīšana un ēšana Jaunajā gadā nes laimi un ģimeniskumu.

Rao tēvam šogad apritēs 60, kas ir īpašs gads, jo zodiaka zīmes mainās divos ciklos-- 12 gadu un 60 gadu. Tāpēc viņš šajā vakarā bija uzmanības centrā un saņēma visskaļākos tostus.

Šejienes Jaunā gada sagaidīšanā man visvairāk pietrūka tieši pusnakts kulminācijas-- nebija ne laika atskaites, ne pusnakts šampanieša. Taču svētku krāšņumā un uguņošanas trakumā šis Jaunas gads, ko man sākumā bija grūti uztvert kā nopietnu un īstu, pilnīgi noteikti sit pušu rietumu ieražas.