Iekšējā (Dienvid) Mongolija

Haliara (海拉尔, haila'er) atrodas gandrīz pašos Iekšējās Mongolijas pašos ziemeļos, un, lai gan šeit dzīvo galvenokārt han ķīnieši, tā ir pazīstama kā mongoļu un evenku pilsēta. Evenku nomadu mednieki un ziemeļbriežu audzētāji tagad ir nometināti nelielā pilsētiņā blakus jaunajam Haliaras administratīvajam rajonam, bet par tautiņas pagātnes kultūras mantojumu liecina jaunais un modernais Evenku muzejs galvenās šosejas malā. Tur redzēto būtu interesanti salīdzināt ar Alberta un Lienes paslaik piedzīvoto, jo Evenki un Kanādas taigas iedzīvotāji ir ļoti līdzīgi gan izskatā un
senajās tradīcijās, gan arī mūsdienu sadzīves tradīcijās. Atšķirībā no Kanādas un ASV pirmiedzīvotāju parastajiem aprakstiem, šeit Ķīnā oficiāli piemin tikai labo-- evenku rokdarbus, viņu dalību atbrīvošanas karā pret Japāņiem un tagadējo labo dzīvi daudzstāvu namu ciematā. Uz jautājumu par to, kā nesen uz ciemu pārceltie evenki jūtas jaunajā dzīvē, gide atsaka, ka jaunajiem patīk, bet vecajiem esot garlaicīgi un viņi skumstot pēc mežiem un stepes. Pie rokas nav arī neviena evenka, kam uzprasīt, jo visi muzejā strādājošie ir han ķīnieši.
Otrs apmeklēšanas vērtais muzejs ir Vispasaules antifašistiskās pretošanās memoriāls, kas celts sadarbojoties krievu un ķīniešu armijām. Tas izvietots kādreizējā japāņu un Mančukuo vasaļvalstsT armijas štābā, no kura paveras skats uz visu pilsētu un apkārtni. Šeit pagājušā gadsimta 30.gados japāņi ar piespiedu darbos norīkota vietējā un ievesta darbaspēka palīdzību izveidoja milzīgu pazemes bunkuru sistēmu, lai nodrošinātu savas armijas bāzes izturību pret gaisa uzbrukumiem. Šeit arī bija viena no japāņu armijas ķīmisko un fizioloģisko eksperimentu bāze, kur uz kara gūstekņiem un vietējiem iedzīvotājiem izmēģināja bioloģiskos ieročus un dažādas ievainošanas un nogalināšanas metodes. Papildus sarežģītajai, bet nenoliedzami vienpusīgi atainotajai vēsturei, muzejs ir interesants arī ar to, ka atšķirībā no pārējās Iekšējās Mongolijas, kur mongoļu valodu raksta klasiskajā no uiguriem aizgūtajā rakstā, muzeja trilinguālo uzrakstu mongoļu versija rakstīta kirilicā, kā tas pašlaik pieņemts Mongolijā un Krievijā dzīvojošo mongoļu vidū. Vēl, ja gribas ko asāku, muzejam pievienot arī šautuve, kur katrs par 30 juaņām var izmēģināt roku šaušanā ar ķīniešu garstobra automātu. Šāda iespēja Ķīnā, kur ieroču izmantošanu kontrolē ļoti stingri, ir reta.
Haliarā iebraucam agri no rīta un no nakts vilciena devāmies uz viesnīcu. No mana 16.stāva istabiņas loga pavērās skats uz šīs 250 000 iedzīvotāju pilsētas centra daudzstāvu namiem, veco kokiem apaugušo dzīvojamo rajonu, un stepi ar milzīgām vējdzirnavām tālumā. Starp centra lielajiem namiem bija paslēpusies mošeja ar ziliem kupoliem un zelta smailēm. Izrādījās, ko todien bija svētā mēneša Ramada beigu svinību-- Eid-- otrā diena un mošejā bija sapulcējies milzīgs pūlis. Lai gan bija vēl tikai septembra vidus, Haliarā temperatūra bija ap nulli grādiem un es biju kā šalli aplicis savu arābu lakatu. Jau ienākot mošejas pagalmā, mani nopētīja puisis ar video kameru un pēc pāris minūtēm es stāvēju vietējās televīzijas kameras priekša un centos izskaidrot, ka es ļoti labprāt pievienojos hui (回, izrunā ar trešo toni) musulmaņiem viņu svinības un vēlu visiem to labāko, lai arī pats, neskatoties uz apģērbu, neesmu musulmanis.
Otrās dienas rītā piecēlos agrāk, lai pirms prom braukšanas vēl paspētu apskatīt no vilciena loga redzēto Tibetas budistu klosteri un milzīgi baltu stupu kalna galā. Klosteris ir pilnīgi jauns un lielākā lūgšanu ēka ir tikai dzelzsbetona karkass. Tempļa celtniecību finansē privāti ziedotāji un, spriežot pēc vārdiem uz ziedotāju saraksta, tie galvenokārt ir han ķīnieši. Mongoļu durvju sargs ļoti švakā ķīniešu valodā skaidroja, ka templi apmeklē daudz ķīniešu, bet nāk arī mongoļi un pat evenki. Ķīnā pašlaik ir milzīgs reliģijas uzplaukums un strauji attīstās gan no Rietumiem ievestas kristiešu sektas, gan tradicionālās reliģijas un tās atvases. Pēc gadiem ilgas ateisma sludināšanas, sabiedrība ir izslāpusi pēc tradīcijām un mistikas. Haliara (海拉尔, haila'er) atrodas gandrīz pašos Iekšējās Mongolijas pašos ziemeļos, un, lai gan šeit dzīvo galvenokārt han ķīnieši, tā ir pazīstama kā mongoļu un evenku pilsēta. Evenku nomadu mednieki un ziemeļbriežu audzētāji tagad ir nometināti nelielā pilsētiņā blakus jaunajam Haliaras administratīvajam rajonam, bet par tautiņas pagātnes kultūras mantojumu liecina jaunais un modernais Evenku muzejs galvenās šosejas malā. Tur redzēto būtu interesanti salīdzināt ar Alberta un Lienes paslaik piedzīvoto, jo Evenki un Kanādas taigas iedzīvotāji ir ļoti līdzīgi gan izskatā un
senajās tradīcijās, gan arī mūsdienu sadzīves tradīcijās. Atšķirībā no Kanādas un ASV pirmiedzīvotāju parastajiem aprakstiem, šeit Ķīnā oficiāli piemin tikai labo-- evenku rokdarbus, viņu dalību atbrīvošanas karā pret Japāņiem un tagadējo labo dzīvi daudzstāvu namu ciematā. Uz jautājumu par to, kā nesen uz ciemu pārceltie evenki jūtas jaunajā dzīvē, gide atsaka, ka jaunajiem patīk, bet vecajiem esot garlaicīgi un viņi skumstot pēc mežiem un stepes. Pie rokas nav arī neviena evenka, kam uzprasīt, jo visi muzejā strādājošie ir han ķīnieši.
Otrs apmeklēšanas vērtais muzejs ir Vispasaules antifašistiskās pretošanās memoriāls, kas celts sadarbojoties krievu un ķīniešu armijām. Tas izvietots kādreizējā japāņu un Mančukuo vasaļvalstsT armijas štābā, no kura paveras skats uz visu pilsētu un apkārtni. Šeit pagājušā gadsimta 30.gados japāņi ar piespiedu darbos norīkota vietējā un ievesta darbaspēka palīdzību izveidoja milzīgu pazemes bunkuru sistēmu, lai nodrošinātu savas armijas bāzes izturību pret gaisa uzbrukumiem. Šeit arī bija viena no japāņu armijas ķīmisko un fizioloģisko eksperimentu bāze, kur uz kara gūstekņiem un vietējiem iedzīvotājiem izmēģināja bioloģiskos ieročus un dažādas ievainošanas un nogalināšanas metodes. Papildus sarežģītajai, bet nenoliedzami vienpusīgi atainotajai vēsturei, muzejs ir interesants arī ar to, ka atšķirībā no pārējās Iekšējās Mongolijas, kur mongoļu valodu raksta klasiskajā no uiguriem aizgūtajā rakstā, muzeja trilinguālo uzrakstu mongoļu versija rakstīta kirilicā, kā tas pašlaik pieņemts Mongolijā un Krievijā dzīvojošo mongoļu vidū. Vēl, ja gribas ko asāku, muzejam pievienot arī šautuve, kur katrs par 30 juaņām var izmēģināt roku šaušanā ar ķīniešu garstobra automātu. Šāda iespēja Ķīnā, kur ieroču izmantošanu kontrolē ļoti stingri, ir reta.
Haliarā iebraucam agri no rīta un no nakts vilciena devāmies uz viesnīcu. No mana 16.stāva istabiņas loga pavērās skats uz šīs 250 000 iedzīvotāju pilsētas centra daudzstāvu namiem, veco kokiem apaugušo dzīvojamo rajonu, un stepi ar milzīgām vējdzirnavām tālumā. Starp centra lielajiem namiem bija paslēpusies mošeja ar ziliem kupoliem un zelta smailēm. Izrādījās, ko todien bija svētā mēneša Ramada beigu svinību-- Eid-- otrā diena un mošejā bija sapulcējies milzīgs pūlis. Lai gan bija vēl tikai septembra vidus, Haliarā temperatūra bija ap nulli grādiem un es biju kā šalli aplicis savu arābu lakatu. Jau ienākot mošejas pagalmā, mani nopētīja puisis ar video kameru un pēc pāris minūtēm es stāvēju vietējās televīzijas kameras priekša un centos izskaidrot, ka es ļoti labprāt pievienojos hui (回, izrunā ar trešo toni) musulmaņiem viņu svinības un vēlu visiem to labāko, lai arī pats, neskatoties uz apģērbu, neesmu musulmanis.
Otrās dienas rītā piecēlos agrāk, lai pirms prom braukšanas vēl paspētu apskatīt no vilciena loga redzēto Tibetas budistu klosteri un milzīgi baltu stupu kalna galā. Klosteris ir pilnīgi jauns un lielākā lūgšanu ēka ir tikai dzelzsbetona karkass. Tempļa celtniecību finansē privāti ziedotāji un, spriežot pēc vārdiem uz ziedotāju saraksta, tie galvenokārt ir han ķīnieši. Mongoļu durvju sargs ļoti švakā ķīniešu valodā skaidroja, ka templi apmeklē daudz ķīniešu, bet nāk arī mongoļi un pat evenki. Ķīnā pašlaik ir milzīgs reliģijas uzplaukums un strauji attīstās gan no Rietumiem ievestas kristiešu sektas, gan tradicionālās reliģijas un tās atvases. Pēc gadiem ilgas ateisma sludināšanas, sabiedrība ir izslāpusi pēc tradīcijām un mistikas.