Sarunas starp Acho dene koe/Liard metis first nation un Kanaadas valdibu par varas mainju

Varbuut neesmu pats kompetentaakais shajaa jautaajumaa, bet tomeer ierakstiishu iisu komnetaaru par sarunaam, kas aktiivi notiek starp Kanaadas valdiibu un Liaardas kopienu! Shobriid paarvalde notiek duaali-vieteejais virsaitis ar saavu blici no vienas puses un Ciempadome no Kanaadas valdiibas.
Pirmaa vienoshanaas tika nosleegta 1922.gadaa un pareedzeeja tikai 3 punktus, kas bija saistiiti ar medishanu un zvejoshanu upees! Liidz shim mirklim ir panaakta vienoshanaas jau vairaak kaa 40 jautaajumos un tuvaako 4 gadu laikaa ir plaanots kontroli paar zinaamu teritoriju ar zemi, uudenjiem un dabas resursiem nodot Acho dene koe pirmaas naacijas paarzinjaa! Protams, saglabaasies federaalie kriminaalie un citi likumi. Lielcelju apsaimniekushana, dabas katastrofu noveershana un citas atbildiibas sadaliishanas veel tiek apspriestas sarunu celjaa. Kanaadas valdiiba piedaavaa, ja pareizi atceros, ap 6000 km2 lielu teritoriju, kas nemaz nav peljami prieksh 600 iedziivotaajiem!
Plaanots sarunas pabeigt 4 gadu laikaa, lai peec tam vieteejie nobalsotu referendumaa par to,vai pienjems vienoshanos! Principaa, vienkaarshi runaajot, tas buus kaa rezervaats, ar savienm likumiem un zinaamu autonomiju no Federaalaas valdiibas. Tomeer galvenais ir tas, ka shii ir zeme, kuru vinji ir apsdziivojushi "vienmeer", nevis rezervaats, uz kuru paarvieto!
Lai vai kaa, aarmalnieki tomeer meeljo, ka veel par aatru, jo mazaas kopienas tomeer ir vaajas, neizgliitotas un nenobriedushas! Es pilniibaa pievienojos, jo, ja aizdomaajamies par vieteejo valdiibu, tad gruuti buus Liardaa atrast padsmit cilveekus, kas buutu nedaudz izgliitoti un skaidraa, lai ienjemtu dazjaadu ministru un vadiitaaju amatus!
nu tas peedeejais, protams, subjektiivi...

Kanaadas aborigenu beernu konference Edmontonaa

Rakstot celojumu dienasgraamatu, vienmeer saskaros ar probleemu, ka saakumaa rakstu daudz, bet uz beigaam aizmirstaas atziimeet svariigaakaas lietas.
1.diena: Pirmaa diena izveertaas garaaka nekaa plaanots. Peec 3 stundu brauciena liidz lidostai, ieradaamies 2 stundas aatraak, katram gadiijumaim, lai nenokaveetu! Tachu izraadiijaas, ka lidmashiina kaveesies un mums naacaas gaidiit papildus 3 stundas! Nu tad sareekjiniet, cik ilgi tas viss vilkaas!!!;)
seezjot aktu zaales lieluma lidostaa, viena no divaam lidostas darbinieceem atveda mums karstas picas-visiem, kas gaidiija lidmashiinu! Tik romantiska un maajiiga paseedeeshana lidostaa nebija liidz shim gadiijusies! Tomeer viss nebija tik romantiski. Peec picas sekoja pazinjojums, ka lidmashiina buus tik maza, ka nebus, kur pachuraat. Lidmashiina arii bija taada, ka saakumaa klaustrofobiju uzsita.

Bet es ieseedos pirmajaa rindaa, aiz pilotiem, jo vinjiem nebija atsevishka kabiine! Kad lidojuma kapteinis, uz celjiem tupeedams, nolasiija droshiibas noteikumus, mees devaamies celjaa!

Kaa redzams fotograafijaa, pilotu panelis man bija labi paarskataams. Tas bija interesanti un biedeejoshi vienlaiciigi, jo ik pa laikam iedegaas sarkana lampinja, kas pa gabalu izskatiijaas, kaa uzraksts NO FUEL(nav degvielas)! Laikam tomeer nebija, jo Edmontonaa nonaacaam bez taalaakas aizkjershanaas.
Ak, skaistaa Edmontona! Skats no Pieczvaigznju viesniicas 32. staava visai apskauzjams!






2.diena: No riita izbaudiiju vienatni baseinaa un peec tam devaamies uz Makjuuana(MacEwan)universitaati, lai piedaliitos konferencee!

Atklaashanas ceremonija bija interesanta, kraasaina. Dazjaadi tradicionaalie teerpi, dejas ar rinkjiem, kaa arii metisu zjiiga!







Konferences gaisotne kopumaa tika aizvadiita propogandas gaisotnee! Meerkjis ir indiaanju beerniem iemaaciit pashpaarliecinaatiibu, ticiibu saviem speekiem, attureeties no alkohola un narkotikaam, ieguut izgliitiibu un saglabaat tradiicijas! Propogandaa ieklauti visi liidzekli! Mani loti uzjautrinaaja, ka kaa lielisku piemeeru nepaartraukti slaveeja filmu Twilight(kreesla), kuraa piedalaas daudz indiaanju jaunieshi!!!
Interesanti paveerot tiiri vizuaali konferences daliibnieku izskatu. Dazjaas grupaas var redzeet izteiktu liidziibu, piemeeram, deguna formu vai vaigu kaulu formu, peec kaa var noteikt etnisdko piederibu!
Bet, ja man jaasaka kaa vecam cilveekam, ljoti nepieklaajiigi, nekulturaali, liela dalja vienkaarshi trauceeja atklaashanas ceremoniju staigaajot, skalji sarunaajoties un visu laikuejot aiz stuura aiz piipeet! Lai gan iepriekshizsuutiitajaa informaacijaa tika piekodinaats visiem vilkt tradicionaalos teerpus, droshi varu teikt, ka neviens nebija uzvilcis!
pati ceremonija nebija tik iespaidiiga kaa gaidiiju, jo pat folkloristi, "speeka bungu" speeleetaaji atnaakushi dzjinsenees!
Lai iedziivinatu puuli, rinkja dejaa skaneeja moderna muuzika, bet dejotaajs bija tradicionaalaa teerpaa, kas izskatiijaas ok!.

3.diena: Nodarbiibas. Es tiku uz visaam, ko biju biju izveeleejies kaa prioritaati, jo nevienam no aborigeenu beerniem neintereseeja tradicionaalas lietas, bet hiphops un diskusijas par to, kaa kluut par supermodeli!
Pirmaa nodarbiiba bija metisu kultuura-fideleeshana, zjiigas dejoshana. Nu tieshi prieksh manis!
Otraa nodarbiiba bija "Gara liesmas" aizdegshana, kur vecs onkulis staastiija par to, kaa atmetis dzershanu un dziivo laimiigi. Loti patika vinja teksts par to, ka ,ja tu noliedz savu identitaati, tad tu nevari buut kaads cits, bet tu neesi nekas!!!
Peec tam devos uz dziedinaashanas apli, kur duushiiga daama lika apkveepinaaties ar gruzdoshu kjeerpi un peec tam staastiit, par ko gribu luugt Radiitaajam! Nu taa, nosuutiijaam labaas domas miiljiem cilveekiem un peec tam visa grupa apskaavaamies! Sirsniigi...
Mana peedeejaa nodarbiiba bija "Hoop dance"(deja ar rinkjiem) Originaali dejota ar viitola rinkjiem, bet muusdienas, protams, ar plastmasas! Princips, no zemes pacelt peec iespeejas vairaak rinkjus un leekaat uzvienas kaajas! Es, lai gan aborigeenu pusaudziem loti nepatiikami, iztureeju liidz beigaam, kad izbeidzaas rinkji!(nu, faktiski, biju labaakais hihi). Diemzeel man nav bildes ar mani, taapeec pievienoju no interneta!
Peec nodarbiibaam devaamies uz Westedmontonas molu, veel nesen lielaako tirdznieciibas centru Ziemelamerikaa! Kameer indiaanju beerni, izrauti no alkoholisma un netikliibas vazjaam, izbaudiija labklaajiibas un civilizaacijas augjus, tikameer mees- Es, mana priekshniece Roslyn un vinjas draudzene bibliotekaare Brenda, krodzinjaa iemetaam!

Tas mols jau patiesiibaa nebija nekas iipash-milziiga eeka ar daudz veikaliem, akvaparku, atrakciju parku un citaam mulkiibaam, bet, kad es pagriezos un ieraudziiju uzrakstu Eiropas aveenija, sapratu, ka tie Rietumi tomeer ir perversi! Zem jumta iebuuveejushi improvizeetu Eiropas ielinju ar maaju fasaadeem un aara kafeijniicaam! Labaak kaa muusu Cinevilla!

4.diena: Konferences peedeejaa dienaa bija tikai nosleegums, pateiciibas un bungoshana! Iipash bija tas, ka vienkopus bija savaaktas kaadas 100 bungas no visas pasaules un visi njeemaas dauziit cik speeka! Kam nepietika, tas naaca otraa mainjaa!


5. diena: Atkal lielais Westedmontonas mols, atrakciju parks. Sen nebiju braucis ar karusli! Ziniet, gandriiz aptaisiijos!!! Tas laikam nav prieksh manis. Briesmiigi bail bija, pat galva saakas saapeet, bet baigaas taads prieks un atvieglojums par drosmi, ka, laikam, bija to veerts.

Kopsavilkums:
Tik liels konferences ir diezgan beezjeedziigas, jo puulis ir tik liels, laik maz, ka nevar daudz ko uzzinaat, iemaaciities! Nodarbiibaam reaali bija tikai viena diena! Pusaudzjiem varbuut pietika, man nee!
Viena no buutiskaakajaam probleemaam ir meegjinaajums visas aborigeenu tautas, to kultuuras mantojumu apvienot zem viena nosaukuma- First nations(pirmaas naacijas). Tas rada sajuutu, ka tas ir kaut kas viens, kaut kas, ko var salikt kopaa un kopiigi uztureet! Tachu, kaa mees visi to labi zinaam, simtiem tautu, simtiem valodu utt. nav iespeejams shaadi organizeet! Krii indiaanji ir lielaakaa grupa, kas, protams, dalaas daudzaas mazaakaas, tachu kopumaa njemot, taa ir galvenais virziitaajspeeks! Taa kaa vinju ir daudz, tad vinju ietekme ir vislielaakaa un liela dalja vinju tradiicijas tiek pasniegtas kaa "Pirmo naaciju" tradiicijas, kas patiesiibaa atspoguljo tikai vienu dalju pirmiedziivotaaju kultuuras!
Viss shis lielais juceklis ir diezgan nesaprotams nobriedusham praatam, tachu prieksh pusaudzjiem taa ir katastrofa. Shaadi tiek seeta rasistiska propaganda! Lai arii lielaakais vairums nodarbiibu vadiitaaji izskatiijaas inteligenti, sapraatiigi un toleranti, vinju teikto vareeja viegli paarprast. Izsaktiijas, ka pusaudzji lielaa meeraa neizprot to, ka vinjiem ir jaamaacaas, jaadziivo skaidraa, jaakopja tradiicijas, lai buutu gudri, laimiigi un veseliigi, bet nevis, lai pretotos "balto" uzspiestajai kultuurai! palika sajuuta, ka veeljoprojaam ir izteikti juutams princips:
Vinji vs. Mees

Gan jau, ka kaut ko aizmirsu piemineet! Ja jaa, tad jautaajiet komentaaros!

11. novembris- sveetki visaa pasaulee

11. novembrii Kanaadaa taapat, kaa citur atziimee Kritusho pieminjas dienu! Godina galvenokaart 1. un 2. Pasaules karaa kritushos kanaadas karaviirus, kaa arii veteraanus, kas izdziivoja! Shos sveetkus ieviesa peec 1. pasaules kara, protams, 11. novembrii, kad 1918. gadaa Vaacija padevaas.